Gada izskaņā atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē skanēs koncerti bērniem, kopīgā programmā muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, klarnetists Ints Dālderis un diriģents Modests Pitrens, savukārt otrā Ziemassvētku festivāla deviņos krāšņos koncertos tiksimies ar Raimondu Paulu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija“, trio Art-i-Shock, muzikālo apvienību “Raxtu Raxti”, Elīnu Šimkus un Trio Angelicus, pianistu Reini Zariņu, Rīgas Doma zēnu kori, Xylem Trio, Queen’s six  un pasaulslaveno tenoru Aleksandru Antoņenko.

LNSO, Ints Dālderis un Modests Pitrens 3. decembrī plkst. 19:00

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un klarnetists Ints Dālderis diriģenta Modesta Pitrena vadībā atskaņos retāk dzirdētus, bet gaišus un dzīvinošus skaņdarbus. Koncerta ievadā skanēs angļu 20. gadsimta meistara Ralfa Vona-Viljamsa apdarināta angļu renesanses laika komponista Tallisa sakrālā melodijā “Fantāzijā par Tomasa Tallisa tēmu”. Solista Inta Dālera sniegumā skanēs Ārona Koplenda Klarnetes koncerts, kam piemīt gan aizkustinošs skaistums, gan dejas stihija ar bugivugi, čarlstona un Brazīlijas ritmu elementiem. Savukārt mūsdienu lietuviešu komponists Arvīds Malcis iepazīstinās ar savu dzirkstošo opusu jeb, kā skaņradis sacījis –  post scriptum Mocartam – “MozARTGames”. Koncerta noslēgumā baudīsim ievērojamā mūzikas ģēnija Ludviga van Bēthovena Sesto simfoniju Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un harismātiskā diriģenta Modesta Pitrena lasījumā.

Pasaku fejas brīnumnūjiņa ciklā “Muzikālās pasakas mazajiem”
12. decembris plkst. 19:00

Eglītes smarža un svecītes liesmiņa. Prieks un gaidas katru gadu no jauna. Svecītes liesmiņā sens stāsts par pasaku feju, kas ziemsvētku vakarā brīnumus rada. Reiz senos laikos ziemsvētku priekšvakarā labās fejas esot izkāpušas no pasakām, mazie Rūķīši izlīduši no pažobelēm, lai ierastos mājās, kur pietrūkst prieka un laimes. Kopā viņi radījuši brīnumu, tāpat kā kādreiz brīnumu mūzikā radījuši Mocarts un Haidns, Šūberts un Bēthovens. Koncertā piedalīsies flautiste Dita Krenberga, pianists Mārtiņš Zilberts, čelliste Dace Zālīte, kā arī deju studijas “Grande” dejotāji, mūzikas skolu audzēkņi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti un stāstniece Karina Bērziņa.

Ziemassvētku festivāls. Atklāšanas koncerts. Raimonds Pauls un koris
16. decembris plkst. 19:30

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā Ziemassvētku festivāla atklāšanas koncertā klausītājiem piedāvās divu aktuālu koncertprogrammu izlasi. Pirmajā daļā – dziesmas no projekta “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”, kurā vairāk nekā 70 latviešu komponistu tika mudināti rakstīt jaundarbus korim, izvēloties tos veltīt kādai no piecām stihijām – zeme, ūdens, mīlestība, debesis (gaiss) un uguns. Koncerta otrajā daļā skanēs līdz šim mazāk zināmas, bet briljantas Raimonda Paula kordziesmas, kuras jaunā un tikko atvērtā CD apkopojis Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”. Pie klavierēm maestro Raimonds Pauls.

Ziemassvētku festivāls. Trio Art-i-Shock. Bēthovens un Pjacollas tango.
17. decembris plkst. 19:00

Trio ART-i-SHOCK ir ansamblis, kas vienmēr spēj pārsteigt ar spilgtu uzstāšanās veidu un neordināru pieeju repertuāram, veidojot drosmīgas un izdomas bagātas skaņdarbu kombinācijas. Šoreiz – no tradīcijās kalta klasicisma līdz avangarda mūzikas abstraktajiem triepieniem. Ciklā “Četri gadalaiki Buenosairesā” Astors Pjacolla ar sev tik raksturīgo karstasinīgumu un smeldzi mums rāda Argentīnas galvaspilsētas pārvērtības vasarā, rudenī, ziemā un pavasarī. Savukārt Ludvigs van Bēthovens Variācijās čellam un klavierēm par tēmu no G. F. Hendeļa oratorijas “Jūda Makabejs” izrāda cieņas žestu baroka mūzikas dižgaram Hendelim. Bēthovens augstu vērtēja Hendeļa mūziku un 12 variācijās dažādos raksturos dāsni ļāvis izpausties gan klavierēm, gan čellam. Savukārt latviešu komponists Rihards Dubra apcer rudeni speciāli trio ART-i-SHOCK rakstītajā opusā “Rudens kaislības”.

Ziemassvētku festivāls. Koncerts ģimenei. Kaķīša dzirnavas.
18. decembris plkst. 12:00

Šķiet, Kārlis Skalbe kā neviens cits mūsu autors savās pasakās tik smalki tvēris tautas dvēseli, maigi uztaustot cilvēcības un piedošanas stīgas. Koncertā visai ģimenei brīnišķīgā pasaka skanēs svaigās krāsās un pasaku tēlos – uz skatuves dzīvos Baltais kaķītis, Melnais Runcis, Velni, Raganas, Suns un Govs, Pagraba meistara kundze un Inspektora kungs, vecais pavārs, princese Ilzīte un slimais Ķēniņš. Muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” priecēs ar Imanta Kalniņa un Kārļa Auzāna mūziku oriģinālās aranžijās, bet horeogrāfe Liene Grava izaudīs deju rakstus. Marta Kristiāna Kalniņa un Kristīnes Kārkles skanīgās balsis papildinās dūdas un akordeons, čells un mandolīna, ģitāra un sitaminstrumenti, un pat senais harmonijs. Bet pāri visam – pasakas galvenā doma par ticību labajam un nepadošanos, gluži kā kaķītis atbild ķēniņam: “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.”

Ziemassvētku festivāls. Elīna Šimkus. Trio Angelicus
21. decembris plkst. 19:30

Trio Angelicus satikušās trīs šarmantas dāmas - Elīna Šimkus (soprāns), Sondra Lejmalniece (flauta), Ieva Šablovska (arfa), kuru muzicēšanu un draudzību nevar nodēvēt citādi kā par eņģelisku. Savā Ziemassvētku mūzikas programmā Trio Angelicus aicina klausītājus veldzēties tīrā skaistuma esencē. Pārpasaulīgs Bahs, tēlains Vivaldi, mierinošs Šūberts un Rēgers – šo ģēniju radītās mūzikas vēsts par mieru, garīgumu un ziemas poētiskumu Ziemassvētku laikā it īpaši uzrunā tik personīgi. Un kā nu par skaistumu var runāt bez Volfganga Amadeja Mocarta klātbūtnes ar viņa Laudate Dominum, kuras brīnumainās skaņas komponistam, šķiet, diktējuši paši eņģeļi no debesīm. Līdzās arī Sezārs Franks ar savu slavenāko skaņdarbu Panis Angelicus, jūrmalnieks Rihards Dubra un ziemeļnieks Edvards Grīgs ar sakrālas ievirzes skaņdarbiem. Īru un angļu tautas dziesmas un mīļas Ziemassvētku melodijas balta skaistuma pielietā mūzikas programmā.

Ziemassvētku festivāls. Olivjē Mesiāns. Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu
22. decembris plkst.19:30

Reinis Zariņš ir dārgakmens latviešu atskaņotājmākslā. Ne jau tikai tāpēc, ka spoži vizmo – tam ir tāda iekšējā vērtība, kuru nevar izsvērt skaitļos. Kas līdzīgs piemīt arī Olivjē Mesiānam, reliģiozam mistiķim, vienam no izcilākajiem 20. gadsimta komponistiem un mūzikas domātājiem. “Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu” ir apjomīgs cikls klavierēm, kontemplācija par dažādiem jaundzimušā Kristus bērna stāvokļiem. Mesiāns šajās poētiskajās, sakrālajās ainavās ar teju džezīgu pieskaņu iedzīvinājis mistiski savdabīgu un harmoniski greznu reliģisko tēlu pieredzi (piemēram, “Caur Viņu viss radīts”, “Pārdomas par krustu”, “Kristus bērna skūpsts”,  “Pārdomas par Jaunavu”). Ciklam cauri vijas četri vadmotīvi – Dieva tēma, mistiskās mīlestības tēma, akordu tēma, zvaigznes un krusta tēma. Apmēram divu stundu garais un reti atskaņotais opuss ir viena no 20. gadsimta klaviermūzikas virsotnēm.

Ziemassvētku festivāls. Aleksandrs Antoņenko. Solokoncerts
23. decembris plkst. 19:30

Tās ir retas, bet neizmirstamas reizes, kad operdziedonis Aleksandrs Antoņenko Latvijas publikai uzstājas kamermūzikas programmās. Viņš spēj būt ne tikai dažādu likteņu plosīts varonis uz operas skatuvēm, bet arī ar pērļainu smalkumu un intīmu siltumu atklāt mūzikas lappuses balsij un klavierēm. Šoreiz kārta pienākusi latviešu komponistu vokālajai daiļradei. Kopā ar viņu uz skatuves būs pianists, bijušais LR ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, jo abi ar Aleksandru Antoņenko savulaik bijuši skolasbiedri Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kur arī kopā muzicējuši.

Latviešu komponistu vokālajai mūzikai piemīt īpaša ilgu caurstrāvotas lirikas stīga, kas rezonē ar mūsdienu klausītāju dzirdi un sirdīm, pateicoties to melodismam, pārlaicīgo tēmu īstenojumam un augstvērtīgajai dzejai. Mīlas saviļņojums, serenāde, dabas apcere, reliģiski filozofiski motīvi, subjektīvā jūtu pasaule – to visu rodam pie Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Jāņa Mediņa un Jāņa Kalniņa. Līdzās latviešiem arī trīs Riharda Štrausa dziesmas – krāšņais vācietis un ģeniālais instrumentācijas meistars arī attiecībā pret balsi bijis visnotaļ dāsns un veltījis tai skaistuma pielietus opusus.

Ziemassvētku festivāls. Jānis Lūsēns un Kristīne Zadovska
27. decembris plkst. 19:30

Koncertā dzirdēsim Jāņa Lūsēna sen tapušas un līdz šim maz atskaņotas dziesmas mecosoprāna Kristīnes Zadovskas un zēnu balsu skanējumā. Kristīni Zadovsku un Jāni Lūsēnu saista ilga sadarbība gan vokālās kamermūzikas, gan muzikālo izrāžu jomā. Klausītāju iemīļots kļuvis Lūsena koncertcikls “Mazu brīdi pirms” ar Kristīnes piedalīšanos, kas jau vairākus gadus apceļo Latviju. Tāpat jāmin koncertprogramma “Tautas laiks” un dziesmu uzvedumi no Jāņa Lūsēna mūzikliem un rokoperām. Abiem māksliniekiem tuva ir latviešu dzejas klasika, tajā jaušamais latviskums un romantiskā pasaules izjūta, radot Ziemassvētku laikam tik atbilstošo maigo un klusināto skanējumu. Koncertā muzicēs Jānis Lūsēns, Kristīne Zadovska, Rīgas Doma zēnu koris, ko vadīs diriģents Mārtiņš Klišāns.

Ziemassvētku festivāls. The Queen's six. 29. decembris plkst. 19:30

The Queen’s Six ir sešbalsīgs vīru ansamblis, dibināts 2008. gadā, kad Lielbritānija atzīmēja 450. jubilejas gadu kopš Karalienes Elizabetes I kronēšanas. Ansambļa dalībnieki ir Vindzoras pils Svētā Džordža kapelas kora dalībnieki. Mūziķi piedalās karaliskās ģimenes norisēs, uzstājoties aptuveni astoņas reizes nedēļā.

 Koncerta programmā aptverta balss iespēju panorāma no renesanses skaistuma tīrības līdz tradicionālajiem dziedājumiem un populārām Ziemassvētku dziesmām. Skanēs ievērojamāko angļu –  madrigālu meistara Viljama Bērda, nepārspētā polifono darbu komponista Tomasa Tallisa, kā arī karalienes Elizabetes iemīļotākā komponista Mihaela Pretoriusa mesas un himniskās , kas jo īpaši bija iecienītas vācu protestantu baznīcā.  Programmā iekļauti romantiski Pētera Čaikovska un angļu 19. gadsimta mūzikas dziedājumi, Gustava Holsta uzburtā rāmā ziemas ainava In the Bleak Midwinter, kā arī skaistākie Ziemassvētku korāļi, kas angļiem ir ne mazums.

Ziemassvētku festivāls. Xylem trio 30. decembris plkst.19:30

Talantīgā kungu trijotne – sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe, saksofonists Oskars Petrauskis un pianists Raimonds Petrauskis ne tikai lieliski spēlē, bet arī paši raksta savu mūziku, ģenerē jaunas skanējumu kombinācijas jau zināmiem skaņdarbiem. Šoreiz šī trīsvienība pievērsusies ziemīgām noskaņām, rimtajam Ziemassvētku baltumam un Jaungada spozmei. Tradicionālās svētku melodijas savā oriģinālajā instrumentu kombinācijā viņi pārlikuši miniatūru ciklā “Vēstule Ziemassvētkos’’, līdzīgi kā ģeniālā melodiķa Pētera Čaikovska skaņu vijumus.

Pianistu Raimondu Petrauski pazīstam arī kā lielisku improvizētāju un aranžētāju, tāpēc viņš koncertā uguņos ne tikai pie klavierēm, bet arī savā Jaungada svītā un Korāļu fantāzijās. Savukārt jaundarbu sagaidīsim no Riharda Zaļupes, kurš arvien mērķtiecīgāk un spilgtāk sevi piesaka arī kā komponists.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.