News

er3.jpg
Lielvārdē aizvadīts Teātra festivāls un 150. gadadienā godināts Lielvārdes Tautas teātris PDF Печать E-mail
25.03.2024 22:09
23. martā, Lielvārdes Kultūras namā visas dienas garumā norisinājās nozīmīgs kultūras notikums – VIII Gunāra Priedes teātra festivāls “Pie mums martā”, kurā ar daudzkrāsainām izrādēm skatītājus priecēja amatierteātri no visas Latvijas. Īpaši sumināts tajā tika Lielvārdes Tautas teātris, kas pagājušajā gadā atzīmēja savu 150. jubileju.

Festivālā, kas norisinājās Kultūras nama Lielajā un Mazajā zālē, teātra mākslas cienītājiem tika piedāvātas 8 mūsdienu dramaturģijas izrādes:

ASPAZIJA. VAKARA LAIVĀ, Lelde Stumbre, Tomes amatierteātris POGA, režisors Oskars Kļava;
TRAKĀS ARESTANTES, Ināra Šteinberga, Lielvārdes senioru teātris PAŠI, režisore Skaidrīte Tilaka;
LIDOJOŠAIS TRAVOLTA, Artūrs Dīcis, Saikavas amatierteātris, režisore Aija Špure;
KAILAIS VIESIS. Mūsdienu pasaka, Indulis Smiltēns, Ulbrokas amatierteātris DILLE, režisors Indulis Smiltēns;
OLIVERS, Harijs Gulbis, Ogres teātris, režisors Jānis Kaijaks;
NEPIEDIENĪGS SLUDINĀJUMS, Rodžers de Kūrs, Liepājas Neatkarīgais teātris, režisore Daina Kandēvica;
NELEGĀLAIS KORIS, Lelde Jauja, Brocēnu teātris, režisore Zane Strogonova;
PUMPURS – CEĻŠ UZ LĀČPLĒSI, Inese Tālmane, Lielvārdes teātris, režisori Kārlis Lišmanis, Sarmīte Mončaka.
Pasākuma dalībniekiem un apmeklētājiem bija iespēja tikties arī ar latviešu dramaturgiem Jāni Jurkānu un Leldi Stumbri, kā arī iepazīties ar jaunāko lugu krājumu prezentācijām.

Festivāls tika noslēgts ar jubilāra – Lielvārdes Tautas teātra – izrādi “PUMPURS – CEĻŠ UZ LĀČPLĒSI”, kas vēsta par Andreju Pumpuru – dzejnieku un nedaudz dzīves neveiksminieku, kurš vēlas radīt varoni, kāds viņš vēlētos būt, bet nespēj. Tas ir stāsts par mīlestību, bēgšanu no sevis un pasaules, došanos svešumā, lai atgrieztos un radītu tautai tik nozīmīgo darbu – eposu “Lāčplēsis”. Lugas autore ir Lielvārdes dramaturģe Inese Tālmane.

Pēc izrādes Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis pasniedza Atzinības rakstu Lielvārdes Tautas teātrim par izciliem sasniegumiem amatiermākslā, Dziesmu svētku tradīcijas kopšanā un būtisku ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā, kā arī Lielvārdes Tautas teātra režisoram Kārlim Lišmanim par ilggadēju un nesavtīgu ieguldījumu teātra mākslas tradīciju veidošanā un saglabāšanā. “Laiki mainās (“Lāčplēsis” tika uzrakstīts pirms vairāk nekā 100 gadiem), bet aktualitāte paliek, gan par vēstures mācīšanu skolās, gan par to, kādi būsim – vai mēs būsim tādi kā Lāčplēši,” klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs.

Paužot uzslavas par latviešu dramaturģijas saglabāšanu, attīstīšanu un godā celšanu, Ogres novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Marika Zeimule uzsvēra, ka Lielvārdes teātra festivāls ir pierādījis – tas ir ne tikai Lielvārdes, bet visas Latvijas mēroga festivāls. To apliecinot, tika pasniegtas pašvaldības pateicības festivāla dalībniekiem – Tomes amatierteātrim POGA,  Lielvārdes senioru teātrim PAŠI, Saikavas amatierteātrim, Ulbrokas amatierteātrim DILLE, Ogres teātrim, Liepājas Neatkarīgajam teātrim, Brocēnu teātrim un Lielvārdes teātrim.

Iestudētās izrādes vērtēja arī žūrija, veiksmīgākajiem lomu atveidotājiem piešķirot Lielvārdes Kultūras centra sarūpētu piemiņas “pogu”. Tika pasniegta arī Latvijas amatierteātru asociācijas balva.

Teātra pirmsākumi Lielvārdē datējami ar 1873. gadu, kad latviešu dzejnieks Auseklis šeit iestudēja pirmo izrādi. “Teātra spēlēšana Lielvārdē ir cieši saistīta ar Lielvārdes vārdu, ar lielvārdiešiem, mums ir stipras tradīcijas, spēcīgas personības, pat spēlmaņu dzimtas, bijuši ļoti spilgti iestudējumi, un katrs no tiem ir bijis kā svētki,” sveicot Lielvārdes Tautas teātri 150. dzimšanas dienā, minēja Lielvārdes Kultūras nama direktore Iveta Siliņa. Lielvārdes teātri sumināja arī pārējie amatierteātru kolektīvi un Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvalde.

Izcilajam latviešu dramaturgam Gunāram Priedem, kurš lielu daļu savas dzīves aizvadījis Lielvārdē, veltītais teātra festivāls tika aizsākts 2008. gadā ar izrādi “Pie mums martā”. Sākotnēji pasākumā tika izrādītas G. Priedes radītās lugas, savukārt vēlāk radās ideja par mūsdienu dramaturgu iesaisti, un šobrīd tas ir kļuvis par latviešu laikmetīgās dramaturģijas festivālu, kurā piedalās amatierteātri no visas Latvijas.
 

ĪSUMĀ

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības apjoms par 22% samazinājās ēku būvniecībā, bet inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos palielinājās attiecīgi par 19% un 3,1%. CSP informē, ka apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja saules paneļu un ar tiem saistīto iekārtu uzstādīšana. Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā par 35,2% un ceļu un dzelzceļu būvniecībā par 2,5%. Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada ceturto ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,9%. Ēku būvniecība samazinājās par 16%, inženierbūvniecība - par 15,7%, savukārt specializētie būvdarbi palielinājās par 3,1%.

ORNITOLOGS KĀRLIS GRIGULIS. skatīties YouTube