Maijs ir  komponista Kārļa Kažociņa 140. jubilejas mēnesis. Kažociņu dzimta ir devusi Latvijai daudz spilgtu personību. Kārļa brālis Eduards Kažociņš bija Latvijas Nacionālās operas režisors, savukārt Eduarda meita Māra Kažociņa pazīstama kā gleznotāja. Kārļa Kažociņa dēls Indulis Kažociņš bija vēsturnieks, daudzu grāmatu autors, organizācijas Daugavas Vanagi mūža biedrs un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Savukārt viņa dēls Jānis Kažociņš sabiedrībā zināms kā Latvijas Satversmes aizsardzības birojs vadītājs.   Mūsu nākamajās publikācijās stāstīsim par K. Kažociņu un viņa slaveno dzimtu.

 

Komponists, diriģents, pedagogs un mūzikas kritiķis Kārlis Arturs Kažociņš dzimis 1886.gada 15.maijā Rīgas apriņķa Plāteres pagasta Lielūžos (tagad Ogres novada Taurupes pag.) kā vecākais no trim (Kārlis, Jānis un Eduards) saimnieka dēliem. Vectēvs pats gatavoja vijoles un spēlēja, tēvs muzikālās zināšanas bija ieguvis pašmācības ceļā un apmācīja arī dēlus. 

 

Jau kopš 19.gadsimta Kažociņi bija pagasta saimnie-ciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves centrā. Lielūžu māju saimnieki – Jēkabs un Marija Kažociņi bija pirmie, kas Plāteres pagastā izpirka savas mājas, viņi vēlējās atbrīvoties no barona kundzības un saimniekot patstāvīgi. Piecas Kažociņu paaudzes prasmīgi saimniekoja šajās mājās, cauri gadiem iznesa latviešu darba tikumu, mīlestību uz savu Tēvzemi, mīlestību uz dziesmu un mūziku.

1895.gadā Kārlis Kažociņš uzsāka skolas gaitas Plāteres pagasta skolā, kurā strādāja skolotājs, vēlāk pazīstamais «Jaunāko Ziņu» izdevējs Antons Benjamiņš. 

Pēc Plāteres skolas beigšanas 1901.gada rudenī K. Kažociņš iestājās Rīgas pilsētas reālskolā, 1906.gadā uzsāka ķīmijas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā.

Šajā laikā viņš aktīvi apmeklēja koncertus, sekoja līdzi Rīgas mūzikas dzīvei. 

Paralēli studijām viņš sāka mācīties Rīgas Gižicka mūzikas skolā. 

1908.gadā Kārlis Kažociņš kļuva par Jaunā Rīgas teātra kora vadītāja Pāvila Gruznas palīgu, 1910.gadā – par šī kora vadītāju. Vasaras pavadīja tēva mājās Plāterē, tur dibinājis un vadījis kori.

Pēc brāļu Kārļa un Eduarda Kažociņu ierosinājuma 1911. gadā Plāterē tika uzcelta māja «Аustrums» , kas tajā laikā kļuva par vienu no lielākajām sabiedriskām ēkām laukos.

 

1914.gada 16.septembrī Rīgā Mārtiņa draudzē  К. Kažociņš salaulājās ar skatuves mākslinieci Emmu Olgu Frederiku Grantovsku (dz.Rīgā 1890.gada 14.maijā) un veltīja mīļotai meitenei  dziesmu «Nāk nakts». 

Interesants ir viņu iepazīšanās stāsts. Kādā no Rīgas teātriem mēģināja uzvedumu pēc Krilova fabulas. Lakstīgalas lomas izpildītāja tik viegli paņēma augsto noti, ka Kārlis  sajūsmā nokrita ceļos meitenes priekšā un drīzumā viņu bildināja.

 

Četras dienas pēc kāzām К. Kazociņš tika iesaukts militārajā dienestā, 1915.gada maijā viņu aizkomandēja uz Viļņas kara skolu, vēlāk uz 185.kājnieku pulku kā virsnieku Cara armijas dienestā Ņižnij-Novgorodā Krievijā. 

No 1916. līdz 1917. gadam radās vairākas kora dziesmas ar tekstiem krievu valodā – «Jaunībai», «Vakars», «Saules riets», «Sirmais pakalns» u.c., kuru tekstus vēlāk pats latviskoja. 

Ņižnij-Novgorodā 1917.gada 8.jūnijā pasaulē nāca viņa un Emmijas dēls Indulis Kažociņš, taču K.Kažociņš tika aizsūtīts uz fronti, vēlāk komandēts uz 4.Vidzemes strēlnieku pulku. Kādu laiku dzīvoja Alūksnē, vēlāk pārcēlās uz Lāzberģes pagastu. Šajā laikā viņš smagi saslima. 1918. gada rudenī sarakstīja savu populārāko dziesmu ar E.Veidenbauma tekstu «Kā gulbji». 

 Strādāja Plāteres skolā par vecāko skolotāju, tomēr veselība neuzlabojās un 1920.gada 18.aprīlī Kārlis Kažociņš mirst.

Sarakstījis dažus desmitus kora dziesmu, solodziesmu un klavierminiatūru. Latviešu mūzikas vēsturē viņa vārds ir nozīmīgs, pateicoties kora dziesmai “Kā gulbji”, kas vairākkārt iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuārā (1931., 1933., 1973., 2001.gadā).