Pasākums "Medus diena dravā" 2025 norisinās, sākot ar 22. augustu vairāk nekā 25 biškopju saimniecībās. Pasākuma ietvaros biškopja pavadībā būs iespēja iepazīt dažādas medus garšas un ielūkoties dravā, sajust dravas smaržas un skaņas. Šī ir lieliska iespēja, lai klātienē iepazītu medus bišu nozīmi dabā un nogaršot biškopības produktus.
Dravā ar iepriekšēju pieteikšanos tiek gaidīti gan individuāli apmeklētāji, gan ģimenes un draugu grupas. Lai izvēlētos piemērotāko biškopja saimniecību un pieteiktu apmeklējumu, aicinām doties uz "Medus diena dravā" 2025 norises karti medus.lv.
Ikšķilē aktīvi darbojas lasītāju klubs, kas nācis klajā ar iniciatīvu – izstrādāts projekts “Spēļu istabas uzlabošana Ikšķiles pilsētas bibliotēkā”, kura īstenošana notiek Ikšķiles pilsētas bibliotēkā, paredzot virkni uzlabojumus tajā esošajā Spēļu istabā – mēbeļu nomaiņu, pārvietojamās tāfeles iegādi, dažādiem vecumposmiem paredzētu Lego konstruktoru un Lego galda iegādi.
Ir vispārzināms, ka Lego konstruēšana veicina emocionālo noturību, tehnisko un matemātisko domāšanu, radošo iztēli, attīsta savstarpējās sadarbošanās prasmes utt. Vietējai kopienai, kurā ir daudz ģimenes ar bērniem, šis ir vēl viens veids, kā bez maksas, ģeogrāfiski ērtā vietā – pilsētas centrā un sabiedriski nozīmīgā vietā – bibliotēkā, saņemt un izmantot šādu kvalitatīvu pakalpojumu.
13. un 14. septembrī Ogres novads pārtaps par mājīgu pieturvietu gardēžiem, jo jau piekto gadu pēc kārtas notiks Mājas kafejnīcu dienas.
Laikā, kad ienākusies vietējā raža – dārzeņi, augļi, ogas un citi lauku labumi, ko viesiem celt galdā, 23 Mājas kafejnīcas priecēs ar daudzveidīgu garšu un aktivitāšu piedāvājumu – uzkodām, sātīgiem un izsmalcinātiem pamatēdieniem, aromātiskām zupām un saldiem desertiem. Mājas kafejnīcu dienās varēs nobaudīt gan tradicionālo latviešu virtuvi, gan ēdienus, kas radīti, iedvesmojoties no Itālijas, Francijas un Spānijas valstu virtuvēm.
Uz malkas uguns vārīta zupa vai sautējums, brieža gaļas ēdieni, pankūkas, burbuļvafeles, krēmzupas, bezlaktozes siera gardumi, tradicionālais šašliks, hinkaļi, Ļula kebabs, picas, burgeri, ēdieni ar meža veltēm, veģetārie ēdieni un bezgala debešķīgi saldie ēdieni, kas liks gavilēt garšu kārpiņām. Šīs garšu variācijas un vēl vairāk, sagaida pie saimniekiem Ogres novada Mājas kafejnīcu dienās! Būs arī īpaši piedāvājumi bērniem.
4.–6. septembrī izstāde “Riga Food 2025” Ķīpsalā piedāvās vēl nebijuši plašu pasākumu programmu gan profesionāļiem, gan gardēžiem. Karstas diskusijas, vērtīgas meistarklases, ekspertu padomi, aizraujoši konkursi, jauno produktu prezentācijas un degustācijas… trīs dienās izstādē norisināsies vairāk nekā 100 dažādi pasākumi.
Pēc kā stiepjas patērētāju roka?
4. septembrī plkst. 12.30 norisināsies nozarei aktuāla diskusija “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? jeb modernās tirdzniecības ietekmē uz piegādes ķēdi”. Tajā tiks analizēti mūsdienu patērētāju paradumi un to ietekme uz tirdzniecības vidi, loģistiku, produktu sortimentu, cenu politiku un kvalitātes prasībām. Ekspertu sarunā piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze, “Skrīveru saldumi” un “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, “Reitan Convenience” komercdirektore Ineta Legzdiņa, “Rimi Baltic” kategoriju departamenta direktors Milans Blūms un uzņēmumu stratēģiskais vadības konsultants Jānis Kļaviņš. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ilgtspējas jautājumiem pārtikas piegādes ķēdē – no ražošanas līdz veikala plauktam. Sarunu vadīs žurnālists Jānis Krēvics un, to organizē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija.
2025. gada 8.augustā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) 10 pašvaldību jaunievēlētie priekšsēdētāji Reģionālās attīstības likumā noteiktajā kārtībā kopsapulcē apstiprināja jauno VPR Attīstības padomi. Pēc kopsapulces notika arī pirmā padomes sēde jaunajā sastāvā, kurā ievēlēja priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus.
Jaunās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sastāvs:
Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs
Normunds Mazūrs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs
Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs
Paziņojums par SIA “Latvijas vēja parki” plānotās darbības – Vēja elektrostaciju parka “Bauska-Ķekava-Ogre” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pag. un Bauskas novada Vecumnieku pag. ietekmes uz vidi novērtējumu.
Paziņojums par SIA “Latvijas vēja parki” plānotās darbības – Vēja elektrostaciju parka “Bauska-Ķekava-Ogre” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma Ziņojuma iesniegšanu Enerģētikas un vides aģentūrā.
Paredzētā darbība: Vēja elektrostaciju parka “Bauska-Ķekava-Ogre” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošana Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Turpinās būvdarbi Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 5.1.1.1/2/24/A/004 “Skolas ielas (posmā no Pirts ielas līdz Jaunogres prospektam), Ogrē pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros un pašlaik būvdarbu organizācija ir sadalīta divās daļās. Pirmajā būvdarbu posmā no Andreja Pumpura ielas un Jaunogres prospekta krustojuma līdz iebrauktuvei stadionā tiek pabeigti brauktuves pamatnes darbi. Otrajā būvdarbu posmā no Pirts ielas līdz Ogres stadiona iebrauktuvei būvdarbu veicējs no 14.jūlija ir uzsācis būvdarbus. No 30.jūlija, posmā no Pirts ielas līdz Ogres stadiona iebrauktuvei, tiek veikta pilsētas maģistrālo apakšzemes tīklu pārbūve, tādējādi autotransportam būs pilnībā slēgta satiksme šajā ielas posmā.
No 8. augusta Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.
Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.
Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.
