Gada garšīgākais piedzīvojums - Mājas kafejnīcu dienas Ogres novadā, jau šajā nedēļas nogalē. Tā ir iespēja gardi nosvinēt mācību gada sākumu un Tēva dienu!
Šogad 19 Mājas kafejnīcas piedāvās gan sātīgus otros ēdienus, dažādas siltās un aukstās zupas, gan gardus desertus, kas raksturīgi ne tikai rudenim, bet atgādinās arī par vasaras garšu. Olu burbuļvafeles, tradicionālais šašliks, pankūkas, picas, burgeri, ēdieni ar meža veltēm, kā arī izsmalcinātas tematiskās uzkodas un veģetārie ēdieni – tas viss un vēl vairāk sagaida Ogres novada Mājas kafejnīcu dienās! Dažās Mājas kafejnīcās būs pieejamas arī īpašas ēdienkartes bērniem.
Krapes pagasta iedzīvotāji aicināti veidot kopēju ziedu izstādi pie Krapes pagasta pašvaldības ēkas. Pasākuma laikā ziedu audzētājiem būs iespēja dalīties ar ziedu audzēšanas metodēm.
Izstāde būs apskatāma līdz 1. septembrim. Ziedu audzētājus, lūgums, pieteikties līdz 28.augustam pa tel. nr. 26673055 vai
Этот e-mail адрес защищен от спам-ботов, для его просмотра у Вас должен быть включен Javascript
Atvērta biļešu iegāde uz
Zaubes savvaļas kulinārā festivāla gatavošanas meistarklasēm. Katrā
meistarklasē vietu skaits ir ierobežots, tāpēc biļetes ieteicams iegādāties
laicīgi. Ieeja festivālā ir bez maksas.
Šī gada festivāla tēma –
“Sēņu laiks”. Sēņu galvenais izmantošanas veids ir lietošana uzturā, tāpēc arī
meistarklasēs galvenais akcents tiks likts uz sēnēm.
Pavārs Ingmārs Ladigs
vadīs divas meistarklases. Vienā tiks gatavots meža sēņu frikasē, siltie aknu
salāti ar meža ogu mērci bet otrā vīngliemeži
savvaļas ķiploku mērcē ar pērļu gūbām un sēnēm kā arī brieža gaļas Yakitori.
Savukārt pavārs Kristaps Reimanis stāstīs par sēņu daudzveidīgu izmantošanu un
apstrādi, gatavos sēņu pastēti, marinēs sēnes un noslēgumā katrs pagatavos sev
sātīgu un gardu maizīti.
Mājas kafejnīcu dienas Ogres novadā norisināsies 7. un 8. septembrī, kad ienākusies vietējā raža – dārzeņi, augļi, ogas un citi lauku labumi, ko viesiem celt galdā.
Šogad 19 Mājas kafejnīcas piedāvās gan sātīgus otros ēdienus, dažādas siltās un aukstās zupas, gan gardus desertus, kas raksturīgi ne tikai rudenim, bet atgādinās arī vēl par vasaras garšu. Olu burbuļvafeles, tradicionālais šašliks, pankūkas, picas, burgeri, ēdieni ar meža veltēm, kā arī izsmalcinātas tematiskās uzkodas un veģetārie ēdieni – tas viss un vēl vairāk sagaida Ogres novada Mājas kafejnīcu dienās! Dažās Mājas kafejnīcās būs pieejamas arī īpašas ēdienkartes bērniem.
Mājas kafejnīcu dienās būs iespēja nobaudīt gan latviešu virtuvi, gan netradicionālus ēdienus no itāļu, franču un pat no indiešu virtuves, kā arī citām valstīm.
2024. gada 7. septembrī no plkst. 11:00 Zaubes savvaļas kulinārais festivāls jau astoto reizi pulcēs apmeklētājus Zaubes muižas parkā, pie Augšezera un Lejas ezera, lai kopā ar pavāru mākslas meistariem un saimniecēm, medniekiem un makšķerniekiem, dabas pazinējiem un amatniekiem daudzinātu paaudzēs pārmantotās un jauniegūtās zināšanas par dabas veltēm. Ieeja festivālā ir bez maksas.
Šī gada festivāla tēma – “Sēņu laiks”. Tā izvēlēta par godu sēņošanas tradīcijas iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sēņu vākšana un izmantošana ir izsenis zināma tradīcija Latvijā, kura ir dzīva arī mūsdienās. Sēņu galvenais izmantošanas veids ir lietošana uzturā. Gandrīz vai katrā ģimenē ir sava sēņu mērces, zupas vai sēņu karbonādes recepte. Tās var sālīt, skābēt, marinēt, kaltēt, vārīt un cept. Tā ir būtiska mūsu kulinārā mantojuma daļa.
Zaubes savvaļas kulinārais festivāls jau astoto reizi pulcēs apmeklētājus 2024. gada 7. septembrī, lai kopā ar pavāru mākslas meistariem un saimniecēm, medniekiem un makšķerniekiem, dabas pazinējiem un amatniekiem daudzinātu paaudzēs pārmantotās zināšanas par dabas veltēm. Šī gada festivāla tēma – “Sēņu laiks”. Tā izvēlēta par godu sēņošanas tradīcijas iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sēņu vākšana un izmantošana ir izsenis zināma tradīcija Latvijā, kura ir dzīva arī mūsdienās. Sēņu galvenais izmantošanas veids ir lietošana uzturā. Gandrīz vai katrā ģimenē ir sava sēņu mērces, zupas vai sēņu karbonādes recepte. Tās var sālīt, skābēt, marinēt, kaltēt, vārīt un cept. Tā ir būtiska mūsu kulinārā mantojuma daļa.
22. jūlija, pēcpusdienā tiešraidē redzamo balto stārķu Mammas un Tuka ligzdu, kas izvietota uz viena no AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balstiem, pirmoreiz pameta viens no četriem mazuļiem. Pirmais lidojums bija nepilnu minūti ilgs. Uzreiz pēc tam jaunulis atgriezās atpakaļ ligzdā, pārējiem jaunajiem stārķiem to sveicot ar priecīgu klabināšanu.
Mammas un Tuka atvases vizuāli un auguma ziņā jau līdzinās vecākiem, un pēdējās nedēļās tiešraides skatītāji varēja novērot, kā stārķēni trenē palēcienus un vingrina spārnus, gatavojoties pirmajam lidojumam. Kā saskaitījuši cītīgākie tiešraides skatītāji, drosmīgajam stārķēnam pirmdien apritējušas 67 pilnas dzīves dienas. Pērn pirmais lidojums notika 29. jūlijā, jaunajam stārķim esot 69 dienas vecam.
Piekto gadu pēc kārtas Svētā Jēkaba ceļa asociācija svinēs Sv. Jēkaba dienu (25. jūlijs).
Šogad, 27. jūlijā, svinības būs īpaši lielas, organizējot pasākumu "Viena diena Latvijā kā katra diena Spānijā”, kas notiks visa Sv. Jēkaba ceļa Latvijā garumā. Svētā Jēkaba ceļa asociācijas pārstāvji, draugi un ikviens interesents pulcēsies 24 ceļa posmos, lai atzīmētu šos svētkus. Svētā Jēkaba jeb Santjago ceļš ir viens no populārākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā. Tā kā ik gadu Sv. Jēkaba ceļā dodas simtiem tūkstošu cilvēku, ir attīstījušās dažādas maršruta variācijas, jo ir ierasts uzskatīt, ka svētceļojums sākas jau no mājām.
Maršrutu daudzi veic reliģisku mērķu vadīti, taču gana daudz gājēju izvēlas Sv. Jēkaba ceļu, lai būtu dabā, pabūtu vienatnē ar sevi, piedzīvotu grūtības, pārbaudījumus un lai labāk sevi iepazītu, vai arī vienkārši baudītu iešanu un piedzīvojumu. Ceļš var būt veltīts personīgiem mērķiem, kādam citam, lai lūgtu par kādu problēmas risinājumu, kā arī tā ir iespēja sakārtot domas un baudīt ceļu.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" aicina visus ceļotājus un dabas mīļotājus izmantot šo vasaru, lai izbaudītu plašo piedāvājumu Latvijas laukos. Vasara ir īstais laiks doties uz laukiem gan atvaļinājumā, gan īsās nedēļas nogales brīvdienās, jo kvalitatīvu atpūtas vietu netrūkst.
Atpūtas vietas – plašā izvēlē arī jūlijā
Atpūtas vietu klāsts ir kļuvis ļoti plašs, tādēļ brīvas vietas joprojām ir pieejamas arī jūlijā un nedēļas nogalēs. Var izvēlēties, piemēram, naktsmītni ar ēdināšanas pakalpojumu, kur nav jāgatavo pašiem, bet saimnieki ceļ galdā gan pašu audzēto, gan vietējo zemnieku produkciju. Tikpat labi var noīrēt naktsmītni ar ērtu virtuvi, brīvdienas baudot pašpietiekami un privāti. Viesi novērtē namiņus, kuros ir plašs virtuves ekipējuma klāsts, arī garšvielas, lai gatavošana brīvdienās nebūtu sarežģītāka kā ikdienā. No dizaina viesnīcām līdz kempingiem un glempingiem, atpūtas vietas atbilst dažādiem dzīvesstiliem, prasībām un budžetiem.
20. jūlijā Ogres novada tūrisma informācijas centrs (TIC) organizē izzinošu velobraucienu pa Suntažu apkārtni. Pasākuma laikā būs iespēja apmeklēt vairākus tūrisma objektus: Indejānis alus brūzi, Suntažu observatoriju, Suntažu staciju un citus apkārtnes objektus.
Velobrauciens piemērots ģimenēm ar bērniem no 7 gadu vecuma, izvērtējot bērna spējas veikt maršrutu. Dalība – bez maksas.
Līdzi jāņem: velosipēds, uzkodas pusdienu pauzei, ūdens, laikapstākļiem un aktivitātei piemēroti apavi un apģērbs, kā arī labs garastāvoklis. Saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem bērniem līdz 16 gadu vecumam, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Aicinām arī pieaugušos lietot aizsargķiveres, kā arī ievērot citus ceļu satiksmes noteikumus.
No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga paredzēta 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro.
Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā.
Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā.