Videosižets par Zinaīdu Resni izraisīja ļoti lielu interesi. Taču šobrīd tikai retais zina viņas biogrāfiju. 

Vienā no intervijām viņa stāstīja: „Es piedzimu 1932. gadā Vestienas pagasta Lauceņu mājās Madonas pusē. Vecāki bija saņēmuši zemi un sāka būvēt māju. Tikko māja bija pabeigta un mēs varējām sākt normāli dzīvot, sākās karš. Un es varu pateikt – pasaulē nav nekā briesmīgāka par karu. Man bija tikai septiņi gadi, bet vēl šodien tas viss stāv acu priekšā. Toreiz svarīgākais bija izdzīvot: tu sēdi tranšejā, apkārt sprāgst bumbas, un tu nezini, vai vecāki vēl ir dzīvi, vai māja nav sagrauta. Tas viss bija šausmīgi. Tāpēc es vienmēr esmu domājusi – nav nekā svarīgāka par cilvēka dzīvību, bet visi mūsu strīdi un ķildas patiesībā ir sīkumi.

Attēlā: Z. Resne pie siltumnīcām kombināta "Rīga". 

Šajā mācību gadā Ogres novadā turpinās Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” , ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību.

Projekta mērķis – koordinēta rīcība sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas (turpmāk – PMP) riska samazināšanai bērniem un jauniešiem, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības satura apguves sekmēšana, attīstot integrētu skolas-kopienas jeb pašvaldības izglītības ekosistēmas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību)  iesaisti izglītības procesā.

Šis sižets tika veidots  pirms daudziem gadiem, par godu Starptautiskajai sieviešu dienai – 8. martam. Sižeta galvenā varone ir Zinaīda Resne, kura tajā laikā bija Ogres izpildkomitejas priekšsēdētāja un neoficiālā “Ogres saimniece”.

Toreiz viņas pārziņā bija gandrīz viss – jaunu objektu būvniecība, tostarp Ogres Kultūras centrs un pilsētas peldbaseins. Z. Resne kādu laiku bija arī labklājības ministre. Pilsētā attieksme pret viņu bija dažāda – vieni apbrīnoja viņas enerģiju, citi bija noskaņoti kritiski.Tomēr tā ir mūsu pilsētas vēsture.  Avots: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

23. martā Lielvārdes Kultūras namā VIII Gunāra Priedes teātra festivāls “Pie mums martā”

Festivāls pulcēs amatierteātrus no visas Latvijas, dos iespēju tikties ar latviešu dramaturgiem, kā arī iepazīties ar jaunāko lugu krājumu prezentācijām. Mūsdienu dramaturģijas izrādes tiks izrādītas divās zālēs.

 Visas dienas garumā tiks izspēlētas 8 izrādes:

10:00 Lielā zālē ASPAZIJA. VAKARA LAIVĀ.; Lelde Stumbre; Tomes amatierteātris POGA, režisors Oskars Kļava

11:20 Mazā zāle TRAKĀS ARESTANTES; Ināra Šteinberga; Lielvārdes senioru teātris PAŠI, režisore Skaidrīte Tilaka

12:00 Lielā zāle LIDOJOŠAIS TRAVOLTA; Artūrs Dīcis; Saikavas amatierteātris, režisore Aija Špure

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša. Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Šodien, 6. martā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju. 

6. marts

Emīla K. Muzikanta personālizstādes AIZ SKATIENA ROBEŽAS atklāšana Ķeipenē – plkst. 16.00 Ķeipenes Tautas nama Mākslas telpā. Būs iespēja satikt arī mākslinieku.

Grupa “A-Europa” koncerts "Turpinājums" Ogrē – plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centra Lielajā zālē. Grupa “A-Europa” turpina 25 gadu jubilejas svinības ar jaunu koncertšovu “Turpinājums”. Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv.

13. martā plkst. 15.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta mākslinieces un  modes dizaineres Ārijas Skudras personālizstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas”. Izstāde parāda viņas radošā mūža devumu – no filca cepuru dizaina līdz batikām.

Ārija Skudra (dz. 1942. gada 3. martā Ciemupē) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas modes cepuru dizainerēm. No 1970. līdz 1994. gadam viņa strādāja Rīgas cepuru un filca izstrādājumu fabrikā “Rīgas Filcs”, kur radīja sieviešu, vīriešu un bērnu galvassegu etalonus ieviešanai masveida ražošanā. Šie darbi kļuva par labas gaumes un kvalitātes paraugu; regulāri tika demonstrēti Rīgas, Minskas un citu PSRS Modeļu namu skatēs Latvijā un ārzemēs.

Ogres novada pašvaldība informē, ka pastāvīgi seko līdzi Ogres upes ūdens līmeņa monitoringa datiem un līdztekus tehnoloģiskajiem risinājumiem regulāri īsteno arī praktiskus preventīvos pasākumus Ogres upes problemātiskajos posmos. Situāciju nepārtraukti uzrauga arī Ogres novada pašvaldības policija, veicot papildu apsekojumus plūdu riska teritorijās.

Taču, ja iedzīvotājiem ir jebkādas bažas par ūdens līmeni savu īpašumu tuvumā, nepieciešams padoms vai palīdzība, iedzīvotāji aicināti zvanīt:

Ogres novada pašvaldībai pa tālruni 65044526;

Svinīgā un sirsnīgā atmosfērā Sanatorijā "Ogre" 27. februāra vakarā pulcējās Ogres novada uzņēmēji, pašvaldības vadība un viesi, lai kopīgi godinātu tos, kas ar savu darbu, atbildību un sirdi padara novadu stiprāku.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Krauja uzsvēra: “Šodien mēs godinām jūs ne tikai par izcilajiem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, bet pirmām kārtām par jūsu drosmi un raksturu. Uzņēmējdarbība ir mūsu novada ekonomiskais motors – jūs rūpējaties ne vien par savu labklājību, bet par visu Ogres novada ģimeņu nākotni. Tieši pateicoties jums, ģimenes var justies droši savās mājās, bet jaunieši – skatīties uz priekšu ar cerību pat tad, kad ekonomiskā situācija ir neskaidra un apkārt valda ģeopolitiskā spriedze. Jūs turpināt strādāt ar neparastu spēku un neatlaidību.

Februāra nogalē Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā oficiāli atklāja pilnībā Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu “Uzbekistānas mazo un vidējo lauksaimnieku ekonomiskās kapacitātes un efektivitātes stiprināšana”, kura īstenošanā kā nozares eksperts piedalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Projekts iezīmē nozīmīgu soli Latvijas lauksaimniecības konsultāciju sistēmas uzkrātās pieredzes nodošanā ārpus ES.

Projekta “Uzbekistānas mazo un vidējo lauksaimnieku ekonomiskās kapacitātes un efektivitātes stiprināšana” ilgums ir 36 mēneši, budžets – vairāk nekā 2,6 miljoni eiro. Projektu 100% finansē Eiropas Savienība no Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI – Globālā Eiropa) līdzekļiem.