20. augustā, plkst. 16.00 Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB, Doma laukumā 6, Rīgā) Jums būs iespēja piedzīvot koncertstāstu “Slavas dziesma Rīgai”, kurā apvienosies mūzikas, dejas un dzejas māksla. Koncertā piedalīsies daudzsološā un talantīgā jaunā dziedātāja ILZE GRĒVELE-SKARAINE, baroka dejotāja STELLA LAZDA, aktieris un stāstnieks IVO MARTINSONS, kā arī senās mūzikas ansamblis “Amber Baroque Ensemble”.

 

2021. gada janvārī Ikšķiles novada dome pieņēma lēmumu par pilsētas Teritorijas plānojumu, mainot pilsētas centrā esošo teritorijas zonējumu no individuālās apbūves uz jaukta centra apbūvi, kurā iespējams izbūvēt arī darījumu un pakalpojumu objektus. Tas ļāva SIA “Plesko Real Estate” virzīt savu ieceri par tirdzniecības centra “Rimi” būvniecību Ikšķilē, Peldu ielā 2.

2022. gada sākumā Ogres novada pašvaldībā notika publiskā apspriešana par būvniecības ieceri minētā tirdzniecības centra būvniecībai. Publiskās apspriešanas laikā pret ieceri iebilda vairāki pašvaldības iedzīvotāji, kuri pauda bažas par ainavisko un kultūrvēsturisko vidi. Pamatojoties uz publiskās apspriešanas rezultātiem, Ogres novada būvvalde nolēma neizsniegt būvatļauju šī objekta būvniecībai un arī Ogres novada pašvaldība dome lēma būvvaldes lēmumu atstāt negrozītu.

Ogres novada pašvaldības dome 2019. gadā pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma Zilokalnu prospektā 13, Ogrē, pārņemšanu, lai izveidotu autostāvvietu dabas parka „Ogres Zilie kalni” apmeklētāju un pilsētas iedzīvotāju autotransporta novietošanai. Šī gada aprīlī tika uzsākti plānotās autostāvvietas labiekārtošanas darbi - veikta žoga, sarga ēkas, veco apgaismes ķermeņu demontāža, jauna apgaismojuma ierīkošana, seguma atjaunošanas (asfaltēšanas) darbi, automašīnu stāvvietu marķēšana. Šobrīd tiek veikta stāvvietas organizācijas shēmu uzstādīšana, ko paredzēts pabeigt līdz nedēļas beigām, un tad stāvlaukums būs pieejams lietošanai. Jauno stāvlaukumu apsaimniekos novada pašvaldības SIA “Ogres Namsaimnieks”.

SIA „Ikšķiles māja” informē, ka sakarā ar dzeramā ūdens apgādes sistēmas dezinfekciju ūdenim iespējams hlora aromāts:

Ikšķilē 15., 16. un 17.augustā;

Tīnūžos 16. un 17.augustā.

Ūdeni var lietot uzturā tikai pēc novārīšanas. Ieteicams regulāri notecināt ūdeni, lai dezinfekcijas līdzeklis nonāk visā apgādes sistēmā.

Dezinfekcijas laikā ūdens padeve netiks atslēgta.

Pēc darba tiks veiktas ūdens analīzes. Darbus veiks SIA “Ūdens risinājumi”

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Ogres pilsētas svētku 2023 afiša

PIEKTDIENA, 18. AUGUSTS

Ogres novada Kultūras centra laukums, Brīvības iela 15

9.00 - 21.00 Ogres novada čempionāta pludmales volejbolā jauniešiem finālposms

22.00 Laukuma Karalis/Karaliene PRO grupa-Side out formāts

Patīkama un komfortabla vide ir nepieciešama ne tikai mūsu mājās un darbavietās, bet arī citās publiskās iestādēs, kuras ikdienā apmeklējam – veikalos, skolās, bibliotēkās, ārstniecības iestādēs u.c. Būtiski faktori, kas ietekmē mūsu pašsajūtu, atrodoties telpās, ir dienasgaisma un svaigs gaiss; tam ir arī medicīnisks izskaidrojums. Turklāt uzlabojas ne tikai pašsajūta, bet arī sasniegtie rezultāti. Kāpēc tā?

 

Saules gaisma veicina serotonīna jeb “laimes hormona” izdalīšanos, kas nepieciešams normālai nervu un smadzeņu darbībai. Piekļuve dienasgaismai palīdz uzturēt arī pietiekamu melatonīna līmeni organismā, kas regulē mūsu iekšējo pulksteni, un līdzsvaro kortizola jeb “stresa hormona” izdalīšanos. Dzīvojot platuma grādos, kur saulainu dienu nav tik daudz kā dienvidu valstīs, piekļuve dabiskajai dienasgaismai ir īpaši būtiska. Ļoti labi zinām, kā pirmā saulainā diena pēc garās ziemas uzlabo mūsu pašsajūtu un dzīvesprieku. Tas attiecas arī uz iekštelpām – labāk jutīsimies ēkās, kas ir gaišas, ar plašiem logiem, nekā telpās, kur dienasgaisma neieplūst. Savukārt svaigs gaiss ir vitāli svarīgs mūsu veselībai un optimālai smadzeņu darbībai. Būtībā ķermenim dienasgaisma ir teju tikpat svarīga kā ēdiens un ūdens.

 

Gada garumā ceļojošā lielformāta fotoizstāde "Gadsimta būves Latvijā" no 7.augusta līdz 20.septembrim skatāma Ogrē, Skolas ielā 31 pie Sporta centra žoga, kas atrodas pilsētniekiem svarīgu ceļamērķu krustcelēs. Izstāde atceļojusi no Saulkrastiem, pirms tam pabijusi Daugavpilī, Valmierā un Rīgā.

Gunita Jansone, biedrības Building Design and Construction council (BDCC) vadītāja: “Nosaukums Gadsimta būves Latvijā izvēlēts, norādot uz īstenoto projektu nozīmi Latvijas mērogā. Izstādē eksponētas fotogrāfijas ar arhitektūras un inženierijas sasniegumiem: Dārgumu namu Rēzeknē, Parka paviljonu Liepājā, atjaunoto Smiltenes baznīcu, arī Mežotnes baznīcu, Āgenskalna tirgu kā arī svarīgiem infrastruktūras risinājumiem – Ķekavas apvedceļu, Sarkandaugavas pārvadu. Daudzi objekti saņēmuši balvas lielākajā būvju konkursā Latvijas Būvniecības gada balva un citos konkursos, piemēram, Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā. Piemēram, Daugavpils pilsēta var lepoties ar  Inženierarsenālu cietoksnī , kas  ir ieguvis GRAND PRIX  konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2022 un Ogre ar savu jau arī starptautisku atzinību ieguvušo bibliotēku, kas ieguva GRAND PRIX konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2021.”

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kas redzamas augustā saņemtajos rēķinos par jūliju. Lai izmaksas par sistēmas pakalpojumiem ik mēnesi būtu optimālas, AS "Sadales tīkls" atgādina, ka ir būtiski izvēlēties gan individuālajiem elektroenerģijas lietošanas paradumiem atbilstošu slodzi (jaudu), gan arī atbilstošu sistēmas pakalpojumu tarifu plānu ("Pamata" vai "Speciālais").

Jāuzsver, ka elektroenerģijas rēķinu ietekmē arī maksa par elektroenerģiju (patērētajām kilovatstundām), tāpēc ikvienam jādomā ne tikai par piemērotāku sadales sistēmas pakalpojumu tarifu, bet arī par pašas elektroenerģijas tirdzniecības tarifu (to klients izvēlas pie sava elektroenerģijas tirgotāja).

Viena no postošākajām stihijām Rīgu skāra 1872.gada 10. maijā, kad pēc neparasti karstas dienas ap pulksten četriem pēcpusdienā no dienvidaustrumiem tuvojās tumši negaisa mākoņi, kas atnesa milzīgu krusu, 1936.gada 29. jūlija numurā rakstīja avīze "Zemgales Balss".

 

Krusa birusi kā no maisa, ledus gabali bijuši vistas olas lielumā un ar asām šķautnēm. No krusas cirtieniem mutuļojis Daugavas ūdens, un uznākusī tumsa, apžilbinošie zibeņi, pērkona nemitīgie grāvieni, plīstošu stiklu šķindoņa, viesuļa gaudošana un pārbiedēto cilvēku kliedzieni sacēluši Rīgā īstu paniku, un daudzi ticējuši, ka pienākusi pastardiena. Krusa vai visām ēkām izdauzīja logus, bija cietuši arī jumti, tādēļ jau otrā dienā dakstiņu cena trīskāršojās.

Pērkona negaiss ar stipru vētru 1872.gada 10.maijā skāra arī Tukumu, kur Šlokenbekas muižā tika norauts jumts un izsisti logi, bet no saimniecības ēkām pāri palikušas tikai drupu kaudzes. Šajā dienā vētra pa gaisu nesusi cilvēkus, un Allažu kapsētā negaiss nositis divus bēriniekus. Ievainoto bijis ļoti daudz, pa gaisu lidojušas ēku un jumtu daļas, durvis un koku zari.