News

er3.jpg
86,5% Ogres iedzīvotāju dzīves kvalitāte uzlabojusies PDF Печать E-mail
14.04.2023 19:08

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) no 2022. gada jūlija līdz oktobrim ir veikusi iedzīvotāju aptauju par dzīves kvalitāti dažādās kategorijās deviņās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ogrē.

CSP ir nozīmīgs spēlētājs kvalitatīvu datu veidošanā un tās apsekojumi raksturo mūsu sabiedrības dažādos dzīves aspektus, ekonomiskos procesus un to izmaiņu tendences. Pēdējo reizi šāda aptauja tika veikta 2017. gadā.

Šīs aptaujas ietvaros CSP speciālisti, intervējot iedzīvotājus, ieguva informāciju par dzīves apstākļiem pilsētās, pašvaldības darbu, nodarbinātību, izglītību, pārvietošanās paradumiem pilsētās, sabiedrisko pakalpojumu izmantošanas kvalitāti un dzīvi kopumā.

Apsekojuma izlasē 2022. gadā tika iekļautas 7500 mājsaimniecības. Izvēlētajā mājsaimniecībā atlasīta viena persona vecumā no 15 gadiem.

Turpinājumā iepazīstinām ar apkopotās informācijas datiem saistībā ar Ogres pilsētu.

Kopējais statistikas rādītājs liecina, ka  81% - 100% Ogres iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir uzlabojusies pēdējo piecu gadu laikā.

Dzīves kvalitāte ir uzlabojusies kopš 2017. gada (procenti)

Ogre ierindojas pirmajā vietā kategorijā par dzīves kvalitāti pilsētā pirms pieciem gadiem (2017. gadā). Dzīves kvalitāte ir uzlabojusies 86,5% aptaujātajiem iedzīvotājiem un pasliktinājusies 0,5% iedzīvotāju. Otrajā vietā ir Valmiera ar 76,4% un Rēzekne ar 73,7%.

Apmierinātība ar dzīvi pilsētā

Dati liecina, ka no deviņām pilsētām Ogre ierindojas trešajā vietā aptaujā par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā kopumā. Ogrē pilnībā šim viedoklim piekrīt 76,6% no aptaujātajām personām. No kopējā aptaujāto iedzīvotāju skaita pirmajā vietā ir Ventspils 81,6%, otrajā vietā Valmiera 78,1%.

Apmierinātība ar dzīvi pilsētā 2022. gadā (procenti)

Apmierinātība ar zaļajām zonām pilsētās

Ogrēniešu vidū ir visvairāk tādu, kuri ir apmierināti ar pilsētas sakoptību - gandrīz 99% pilsētas iedzīvotājus tā apmierina. Ogrei seko Ventspils 98,9%, Liepāja 97,2% un Valmiera 96,4%.

Savukārt ar zaļo zonu pieejamību cilvēki visvairāk ir apmierināti Ventspilī 99.4%, Ogrē 98,3% un Jūrmalā 98.3%. Ogrē kopumā ir vērojama pozitīva tendence. Ar gaisa kvalitāti pilsētā ir apmierināti 97,1% aptaujāto iedzīvotāju, ar trokšņu līmeni 91,8%, sakoptību 99% aptaujāto un iedzīvotāju apmierinātība ar savu apkaimi ir 96,4% aptaujāto.

Par drošības sajūtu savā pilsētā nakts stundās

67,9% no aptaujātajiem ogrēniešiem jūtas droši atrasties naktī uz ielas savā pilsētā. Dati rāda, ka 80,7%  aptaujāto iedzīvotāju visdrošāk jūtas Liepājā un 78,7% Valmierā. Savukārt Jēkabpilī un Daugavpilī cilvēki ir sākuši vairāk bažīties par drošību savā pilsētā.

Par pilsētas iedzīvotāju savstarpējo uzticību 

Šo jautājumu CSP ir sadalījusi divās grupās. Pirmais jautājums par to, vai lielākajai daļai šajā pilsētā dzīvojošo cilvēku var uzticēties.

Ogrē 69,9% aptaujāto tam piekrita, bet 14,3% tam nepiekrita.

Vai lielākajai daļai Ogres pilsētā dzīvojošo cilvēku var uzticēties. Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

 Otrais jautājums par to, vai lielākajai daļai savā dzīvesvietas apkārtnē dzīvojošo cilvēku var uzticēties. 79,7% aptaujāto Ogres iedzīvotāju tam piekrita, bet 11% nepiekrita.

Vai lielākajai daļai savā dzīvesvietas apkārtnē dzīvojošo cilvēku var uzticēties. Aptauja veikta 2022. gadā  (procenti)

Augstākie rādītāji ir Liepājā 84,7% un Daugavpilī 72,7%. Zemākie rādītāji ir Jelgavā 55,5% un Rēzeknē 48,1%. 

Iedzīvotāju vērtējums par pilsētas pašvaldības darbu

CSP pilsētas pašvaldības darbu ir apskatījusi piecās kategorijās, kas dod salīdzinoši skaidru ieskatu par pašvaldības darba atbilstību iedzīvotāju prasībām. 

Pirmais: Vai iedzīvotāji ir apmierināti ar laiku, kas nepieciešams, lai vietējā pašvaldība atrisinātu kādu pieprasījumu? 56,5% aptaujāto Ogres iedzīvotāju tam piekrīt, 9,2% daļēji piekrīt un 5,4% nepiekrīt.  

Iedzīvotāju apmierinātība ar laiku, kas nepieciešams, lai Ogres pašvaldība atrisinātu  kādu pieprasījumu. Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

Otrais: Vai pašvaldības darbība ir vienkārša un viegli saprotama?

62,7% aptaujāto tam piekrīt, 11,2% daļēji nepiekrīt un 5,6% pilnībā nepiekrīt.

Ogres pašvaldības darbība ir vienkārša un viegli saprotama. Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

 

Trešais: Vai pašvaldības iestāžu iekasētās nodevas ir samērīgas?

61,5% aptaujāto tam piekrīt, 7,7% tam piekrīt daļēji un 2,4% pilnībā nepiekrīt.

Ogres pašvaldības iestāžu iekasētās nodevas ir samērīgas. Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

Ceturtais: Vai pašvaldības informācija un pakalpojumi ir viegli pieejami tiešsaistē?

75% aptaujāto tam piekrīt, 4,6% tam piekrīt daļēji un 2,7% pilnībā nepiekrīt.

Pašvaldības informācija un pakalpojumi ir viegli pieejami tiešsaistē. Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

 

Piektais: Vai pašvaldībā valda korupcija?

Ogres iedzīvotāju vidū 19,6% tam piekrīt, 15,3% tam daļēji nepiekrīt un 25% tam nepiekrīt pilnībā.

Galvenie pārvietošanās veidi pilsētās

Jūrmalā, Ogrē un Ventspilī cilvēki dod priekšroku pārvietoties ar automašīnu. Ogrē iedzīvotāji no visām deviņām pilsētām sabiedrisko transportu izmanto vismazāk. Ar kājām visvairāk pārvietojas Rēzeknē, savukārt velosipēdu visvairāk izmanto liepājnieki.

Ogrē ar sabiedriskā transporta pieejamību ir apmierināti 40% iedzīvotāju un 19% iedzīvotāji nav apmierināti. Galvenais iemesls daļējai apmierinātībai ir saistīts ar sabiedriskā transporta kursēšanas biežumu un kursēšanas grafikiem.

Mājokļi par pieņemamu cenu pilsētā

Arī šeit kopējie dati liecina, ka praktiski visās pilsētās atrast mājokli par pieņemamu cenu ir samērā grūti. Šajā kategorijā augstākie rādītāji ir Daugavpilī 43%, Ogrē 19,5% un Ventspilī 19,3%.

Vai pilsētā ir viegli atrast darbu?

Pozitīvs rezultāts ir tikai Valmierā - 41,8% piekrīt tam, ka darbu var atrast viegli. Gan Jelgavā, gan Ogrē pozitīvo un negatīvo viedokļu skaits ir vienāds - Jelgavā 41,2% (piekrīt/nepiekrīt) un Ogrē - 36,5% piekrīt, kā arī nepiekrīt tam, ka dzīvokli var atrast par pieņemamu cenu.

Par dzīvesvietas draudzīgumu

Tika veikta izvērsta aptauja par dažādu iedzīvotāju grupu attiecīgās dzīvesvietas draudzīgumu un piemērotību savām vajadzībām. Tā, piemēram, cik draudzīga pilsēta ir rasu vai etniskajām minoritātēm, cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju, imigrantiem no citām valstīm, ģimenēm ar maziem bērniem, senioriem un dzīvesvietas draudzīgumu attiecībā pret iedzīvotāju kopumā. Šai sadaļā  97,9 % no Ogres iedzīvotājiem, kuri piedalījās aptaujā, kopumā uztver savu pilsētu kā draudzīgu vidi kur dzīvot. Šīs sadaļas aptaujā pirmo vietu ieņem Valmiera ar 99,1%, otrajā vietā ir Ogre un trešajā Liepāja ar 97,7%.

Par uzticēšanos policijai un ar drošību saistīti incidenti

Šo tematiku CSP ir sadalījusi trīs kategorijās.

Pirmā: Vai aptaujātais uzticas policijai pilsētā? Ogrē 67% atbild apstiprinoši un 14,2% tam nepiekrīt.

Par uzticēšanos policijai un drošību Ogres novadā.  Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

Otrais: Vai pēdējo 12 mēnešu laikā iedzīvotājam vai viņa/-as mājsaimniecības loceklim ir nozagta nauda vai manta? 95,3% tam nepiekrita un 3,9% tam piekrita.

 

Pēdējo 12 mēnešu laikā iedzīvotājam vai viņa/-as mājsaimniecības loceklim ir nozagta nauda vai manta.  Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

Trešais: Vai pēdējo 12 mēnešu laikā iedzīvotājam vai viņa/-as mājsaimniecības loceklim kāds ir uzbrucis vai aplaupījis?

Ogrē 97,3% respondenti nav sastapušies ar līdzīgiem incidentiem, bet 2,7% iedzīvotāju ir nācies sastapties ar šādu pieredzi.

11. grafiks

 

Par pārliecību saņemt materiālu un nemateriālu palīdzību vajadzības gadījumā

Šī sadaļa pēta iedzīvotāju materiālās un nemateriālās iespējas savā radinieku, draugu un apkārtējo cilvēku lokā.

Uz jautājumu par iespējām saņemt materiālu atbalstu no saviem tuvākajiem cilvēkiem 81% aptaujāto tam piekrita, bet 14,4% uzskatīja, ka šādas iespējas nav.

Materiālā atbalsta palīdzības saņemšanas iespējas Ogres novadā. Aptauja veikta 2022. gadā (procenti)

Savukārt nemateriālu palīdzību (piemēram, aprunāties, palīdzēt kaut ko izdarīt vai kaut ko atvest) no tuvākajiem cilvēkiem vairāk ir iespējams saņemt 95,6% aptaujāto, bet 3,4% tam nepiekrīt.

 

13.grafiks

Par apmierinātību ar pilsētas infrastruktūru

Šī kategorija ir sadalīta sešās tematikās.

  1. Ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem Ogrē kopumā ir apmierināti 40%.
  2. Veselības aprūpes pakalpojumi, ārstu un slimnīcas darbs apmierina kopumā 75,4% aptaujāto.
  3. Ar sporta objektu (sporta laukumi un sporta zāles) pieejamību ir apmierināti kopumā  82,7% aptaujāto.
  4. Ar kultūras objektu (koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas) darbu un pieejamību ir apmierināti 88,8% respondentu.
  5. Publisko vietu (tirgi, skvēri, gājēju zonas) sakārtotība un pieejamība apmierina 94,2% aptaujāto.
  6. Ar izglītības iestāžu (bērnudārzi, skolas, augstskolas u.c.) darbu Ogrē ir apmierināti 68,3% iedzīvotāju.

Pārvietošanās veidi pilsētā

Veiktā statistika uzrāda, ka Ogres iedzīvotāji lielākoties izvēlas vairāk pārvietoties ar automašīnu (64,2%) un otra lielākā kategorija ir kājāmgājēji - 58,6%. Ar sabiedrisko transportu pārvietojas 17,6%, bet ar velosipēdu 11,1% aptaujāto iedzīvotāju.

Vērtējums par sabiedrisko transportu.

62% aptaujāto uzskata, ka sabiedriskais transports Ogrē ir finansiāli pieejams. 66% uzskata, ka tas ir drošs un 60,3% iedzīvotāju sabiedriskais transports ir viegli sasniedzams. 37% uzskata, ka tas kursē salīdzinoši bieži un 40% iedzīvotāju - tas kursē pēc grafika.

Kopumā 40% aptaujāto jūtas apmierināti ar sabiedrisko transportu. Tieši ar pilsētas sabiedrisko transportu ir apmierināti 53,1% aptaujāto un 37,1% nav apmierināti ar sabiedrisko transportu Ogrē.

Iedzīvotāju apmierinātība ar darbu, finansiālo stāvokli un savu dzīvi

Pavisam 72% aptaujātie ogrēnieši ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu.  7,8% ir drīzāk neapmierināti un 0,6% ir ļoti neapmierināti.

 

14.grafiks

Ar mājsaimniecības finansiālo stāvokli 71,8% ir drīzāk apmierināti, 5,6% ir ļoti apmierināti, 16,8% ir drīzāk neapmierināti un 0,5% ir ļoti neapmierināti. Kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti 96,2% Ogres aptaujāto iedzīvotāju. Kopumā šis ir Ogrei ļoti pozitīvs rādītājs. Šajā sadaļā pirmajā vietā ir Valmiera  - 97%, Ogre ieņem otro vietu - 96,2% un trešajā vietā ir Ventspils - 95%.

Vai ir grūtības nomaksāt rēķinus biežums pēdējo 12 mēnešu laikā 2022. gadā?

Šajā kategorijā 4,8% aptaujāto iedzīvotāju bieži saskaras ar grūtībām nomaksāt savus rēķinus. 16,8% dažreiz saskaras ar šo problēmu, 22% iedzīvotājiem gandrīz nekad nav problēma samaksāt rēķinus un 49,5% šādu problēmu nav nekad.

Iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējums

Aptaujātie Ogres iedzīvotāji savu veselības stāvokli vērtē pozitīvi. Dati liecina, ka 59% jūtas labi, 7% ļoti labi, 30% viduvēji un 3% slikti.

15. grafiks

Savukārt iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām Ogrē ir šāda: 75,4% kopumā jūtas apmierināti, 34,5% drīzāk apmierināti un 4,9% aptaujāto ir ļoti neapmierināti.

16.grafiks

Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta “Teritoriālās un pilsētu statistikas datu vākšanas” ietvaros. Plašāku datu informāciju var iegūt stat.gov.lv sadaļā labklājības un vienlīdzības rādītāji.


 

Добавить комментарий


Защитный код
Обновить

ĪSUMĀ

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības apjoms par 22% samazinājās ēku būvniecībā, bet inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos palielinājās attiecīgi par 19% un 3,1%. CSP informē, ka apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja saules paneļu un ar tiem saistīto iekārtu uzstādīšana. Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā par 35,2% un ceļu un dzelzceļu būvniecībā par 2,5%. Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada ceturto ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,9%. Ēku būvniecība samazinājās par 16%, inženierbūvniecība - par 15,7%, savukārt specializētie būvdarbi palielinājās par 3,1%.

ORNITOLOGS KĀRLIS GRIGULIS. skatīties YouTube