News
| Suntaži svin 800 gadu jubileju |
 |
 |
 |
| 23.07.2023 20:44 |
 Suntažu pagasts 15. jūlijā ar bagātu kultūras un sporta programmu ikvienai gaumei svinēja 800 gadu jubileju, pulcējot suntažniekus, kā arī viesus no tuvākas un tālākas apkaimes. Suntaži ir radušies senā Vidzemes lībiešu apdzīvotā apgabalā. Vārdam Suntaži ir lībiska izcelsme (senos dokumentos Sundesel, Sundzel, vai Sunzel). 1223.gadā Mazās Juglas labajā krastā bīskaps Alberts uzcēla bīskapa pili. 1318.gadā tā minēta kā Livonijas ordeņa īpašums. 1436.gadā virsbīskaps Hennings Suntažu pili ar īpašumu pārdeva savam domkapitulam. 1566.gadā, sabrūkot Livonijas ordenim, bīskapiju likvidēja un pili ieguma domdekāns Jakobs Meks, kas vēlāk kļuva par poļu kastelānu. Ziemeļu kara laikā senā pils tika nopostīta un vēlāk uz vecajiem pamatiem tika uzcelta jaunā pils. 18.gs. pils īpašnieki mainījās. 1816.gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā. 1.pasaules kara laikā Hānenfeldi aizbrauca uz Vāciju. 1920.gadā uz pili pārcēla Suntažu skolu, un tā tur atrodas arī tagad. Suntažu teritorijā ir bijušās vēl vairākas muižas – Briežu muiža, Ķeveļmuiža, Jāņmuiža, Mācītājmuiža, Kastrānes muiža, Veczaļmuiža, Jaunzaļmuiža, Annasmuiža, Mežmuiža.
Ievērojami cilvēki - draudzes mācītājs Solomons Guberts (Gubertus) - sarakstīja Latvijā pirmo lauksaimniecības rokasgrāmatu "Stratagema oeconomicum oder der Akker-Student". Tā bija īsta 17. - 18. gs. enciklpēdija par saimniekošanu, mācītājs Johans Teodors Bērents sastādīja "Vidzemes kalendāru". "Dēliņos" pie Kangaru kalniem, daudzas vasaras pie sievastēva ir pavadījis rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Suntažu vidusskolu, 1966. gadā ar sudraba medaļu absolvējis dzejnieks Viktors Avotiņš. Ievērojamas vietas un apskates objekti Suntažu muiža - muižas kungu māja celta 1780. - 1782.g. neoklasicisma stilā, Muižas pils vairākkārt postīta un atjaunota. Pēc nodedzināšanas 1905.g. nemieru laikā 1909.g. muižas pili atjaunojis pēdējais īpašnieks barons Hānenfelds. Šīs pārbūves laikā uzbūvēja otro stāvu un pārveidoja torņus. Muižas ēku kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920.g. pilī darbojas skola, iekārtota skolas un pagasta vēstures ekspozīcija. No muižas pils torņa iespējams skatīt Suntažu panorāmu. Suntažu luterāņu baznīca – celta 1780. - 1782.gadā pēc arhitekta K.Hāberlanda projekta, rekonstruēta 1874.g. Suntažu baznīcas zvans ir viens no lielākajiem Latvijā, tā sānus grezno uzraksts "Kad tu šodien dzirdi manu balsi, nenocietini savu sirdi". Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Suntažu pareizticīgo baznīca - 1909.g. celtais dievnams mūsdienās ir pussabrucis. Lielie Kangari – lielākais osu valnis Latvijā; šaura, 26 (28) km gara osu grēda, kas pacsļas 10-15 m virs purvainās apkārtnes. 1957.gadā Lieli Kangari apstiprināti par komplekso dabas liegumu. Tiek aizsargāta īpatnējā viļņveida osu grēda, kur aug arī retas augu sugas, piemēram, pusmēness ķekarpaparde, smiltāju esparsete, jumstiņu gladiola, pundurbērzs, silpurenes, savvaļas orhideju sugas u.c. augi. Kastrānes pilskalns - atrodas uz paugura starp Mazo Juglu un vecupi. Pilskalna galos saglabājušies nocietinājumu vaļņi. Pilskalnā aug dižozols ar stumbra apkārtmēru 5,4 m un vīksna ar stumbra apkārtmēru 6,5 m. Piemineklis "Svešumā dzītajiem" - veltījums 1941. un 1949. g. izsūtītajiem. |