er3.jpg
Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas noslēgums - kamerorķestris ‘‘Sinfonietta Rīga’’ un mūzikas grupa ‘‘Raxtu Raxti’’ PDF Печать E-mail
27.08.2023 17:33
Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas noslēgumā 2. septembrī plkst. 19.00 uz vienas skatuves satiksies izcilas mūziķu apvienības – godalgotais kamerorķestris ‘‘Sinfonietta Rīga’’ un mūsdienu tautas mūzikas grupa ‘‘Raxtu Raxti’’ diriģenta Normunda Šnē vadībā. Kopīgajā koncertprogrammā skanēs skaistākās ‘‘Raxtu Raxti’’ dziedātās kompozīcijas jaunos aranžējumos, kurus radījis Emīls Zilberts. 
Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” allaž bijis atvērts sadarbībām ar neakadēmiskās jomas mūziķiem, paplašinot žanru robežas un radot jaunatklājuma prieku. Bet grupas ‘‘Raxtu Raxti’’ mūziku raksturo profesionāls un izjusts izpildījums, degsme un nebaidīšanās eksperimentēt ar dažādiem etnomūzikas instrumentiem, kas daudzām labi pazīstamām dziesmām piešķir pavisam jaunas krāsas.
 
Savu muzikālo darbību ‘‘Raxtu raxti’’ aizsāka ar Imanta Kalniņa daiļradi, izspēlējot to tautas mūzikai raksturīgā skanējumā. Koncertā dzirdēsim Imanta Kalniņa dziesmas ‘‘Karsta mana jauna dziesma’’, ‘‘Rakstu rakstus’’, ‘‘Zanes dziesma’’ un citas. Grupa arī neatslābstoši izzina tautas mūziku un latviskās vērtības, radot mūsdienīgas un uzrunājošas kompozīcijas, kas uzlādē ar savu enerģiju un dzīvesgudrību. Programmā skanēs brīnišķīgās ‘‘Raxtu raxtu’’ dziesmas ‘‘Pūt, vējiņi’’, ‘‘Rūtoj saule’’, ‘‘Ai, saulīte, mēnestiņi’’ un citas. 
 
‘‘Raxtu raxti’’ līdere, etnomūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām mūslaiku skatuves balsīm, tīrradni, kurai piemīt dabiska muzikalitāte un maģisks spēks. Kolektīva patstāvīgo koncertgaitu debija notika 2014. gada rudenī, kad 18. novembrī koncertzālē ‘‘Rīga” ‘‘Raxtu Raxti” sniedza savu pirmo lielkoncertu, kas guva nedalītas publikas simpātijas un jūsmīgas atsauksmes. Grupa līdz šim izdevusi piecus albumus. Šobrīd apvienībā “Raxtu Raxti” muzicē Kristīne Kārkle-Kalniņa (balss, vijole, kokle), Marts Kristiāns Kalniņš (balss, harmonijs, klavieres, stabules, oboja), Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas, stabules), Armands Treilihs (basģitāra), Artis Orubs (sitaminstrumenti), Ilze Grunte (ģitāras, arfa, mandolīna).

 

ĪSUMĀ

Bezskaidrās naudas maksājumu skaits pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar 2022.gadu, vienlaikus maksājumu kopapjomam palielinoties par 58%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji. Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji - kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase - 2023.gadā veica 786,1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409,3 miljardu eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2,2 miljoni maksājumu 1,1 miljarda eiro apjomā.

ПРАВОСЛАВНЫЙ КАЛЕНДАРЬ