er2.jpg
Jauns Covid-19 variants «Eris» izplatās sešās Latvijas pašvaldībās PDF Печать E-mail
15.09.2023 21:33
2023. gada 15. septembrī – Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants «Eris», kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās. Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no Rīgas Tehniskās universitātes  (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC). «Eris» pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.  

Notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās, pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī. Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Balstoties uz vairāk nekā divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā, ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar «Eris» saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni 10 cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.

«Jaunais Omikrona paveids «Eris» Latvijā parādījās vēlāk, nekā dažās citās valstīs, un lēnām izplatās valsts teritorijā. Visticamāk, pēc kāda laika tas kļūs dominējošs, tāpat kā citi tā priekšteči, kas izraisīja mērenus saslimstības pacēlumus. Covid-19 pacientiem «Eris» pagaidām nav konstatēts, jo, mainoties riskiem, plaša iedzīvotāju pārbaude vairs nav lietderīga, tā tiek veikta pārsvarā stacionāriem pacientiem. Tādējādi notekūdeņu monitorings šobrīd ir epidemioloģiski nozīmīgs informācijas avots, lai sekotu līdzi vīrusu izplatības izmaiņām, kas atspoguļo cilvēku saslimstības izmaiņas, turklāt tas ļauj laikus atklāt vīrusu mutācijas un jaunu paveidu rašanos,» skaidro Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Kaut arī Covid jaunās mutācijas nav tik postošas, kādas piedzīvotas vīrusa izplatības pašā sākumā, tomēr Pasaules Veselības organizācija šim variantam pievērš pastiprinātu uzmanību, jo tas ir citādāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem vīrusa veidiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka vidējā «Eris» izplatība Eiropas Savienības valstīs sasniedz 60%, taču nav pierādījumu, ka šis SARS-CoV-2 vīrusa paveids izraisītu smagāku slimību, saka J. Perevoščikovs.

Kopumā notekūdeņu monitoringa dati rāda, ka kopš augusta beigām Covid izplatība Latvijā pieaug, un to var izskaidrot gan ar mācību sākšanos skolās, gan cilvēku atgriešanos no laukiem pilsētās pēc vasaras atvaļinājumiem.

Notekūdeņu monitoringa īstenošanas metodika un sistēma, sadarbojoties RTU, «BIOR» un BMC, izstrādāta Covid-19 pandēmijas laikā, zinātniekiem veicot pētījumus valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā «Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā». (VPP-COVID-2020/1-0008). Šī sistēma kļuvusi par oficiālu valsts notekūdeņu monitoringu, pierādot savu lietderību gan visu līdz šim zināmo Covid-19 mutāciju konstatēšanā Latvijā, gan izplatības tendenču novērošanā dažādās Latvijas pilsētās.

«Šī monitoringa programma sevi apliecina kā efektīvu – tā pirmā ļauj prognozēt potenciālo saslimšanas risku. Monitoringa metodi var izmantot arī citu vīrusu noteikšanai, tāpēc ir svarīgi turpināt tās izmantošanu. RTU īsteno dažādus pētījumus un izstrādnes, lai sekmētu Covid identificēšanu un saslimšanas risku mazināšanu, gan pilnveidojot pašu monitoringa metodi un uzlabojot tās precizitāti, gan attīstot, piemēram, mākslīgā intelekta risinājumus saslimšanas scenāriju modelēšanā,» uzsver RTU rektors Tālis Juhna.

Savukārt RTU Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus norāda, ka monitorings «ir lielisks pierādījums, kā zinātniskie pētījumi un veiksmīga starpinstitūciju sadarbība ir kalpojusi par pamatu sabiedrības veselības uzraudzībai nozīmīgu rīku izveidē.» Iecerēts, ka ilgtermiņā monitorings sniegs atbalstu arī citu infekcijas slimību izplatības novērojumiem Latvijā. Viņš arī atgādina, ka no notekūdeņos esošajām SARS-CoV-2 RNS daļiņām nav iespējams inficēties, jo tās nav dzīvotspējīgas.
 

ĪSUMĀ

No 2023. gada 5. oktobra līdz 2024. gada 14. janvārim Latvijas Keramikas biennāles ietvaros Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma Korejas mūsdienu keramikas mākslas izstāde “Pašterapija”, kas veido stāstu par mākslinieku izjūtām saistībā ar laika mūžīgo ritējumu un esības brīža skaudro apzināšanos. Izstādes mērķis ir izzināt Korejas keramikas mākslas tradīcijas un iezīmēt tās turpmāko pārvērtību ceļu mūsdienās, kad nozaru sinerģijas ietekmē robežas starp mākslas veidiem kļūst neskaidras. Ekspozīcijas kodolu sastāda avangarda mākslinieki – “robežpārkāpēji”, kas atkāpjas no Korejas keramikas darināšanas kanoniem un pievēršas laikmetīgai pašizteiksmei.

ПРАВОСЛАВНЫЙ КАЛЕНДАРЬ