Elvīra Bramberga bija sava laika skaistuma etalons un vadošā Dailes aktrise. Skatītāji un kritiķi sajūsminās par viņas skaisto balsi, dabisko pievilcību, sievišķīgo šarmu, par viņas talantu un meistarību, emocionalitāti, plastiskumu un skatuvisko temperamentu.

 

 Elvīra Bramberga dzimusi 1902. gada 22.maijā Rīgā, Torņakalnā, strādnieka ģimenē. Mācījusies Torņakalna Izglītības biedrības proģimnāzijā, kur spēlējusi pirmās lomas teātra uzvedumos un ar panākumiem piedalījusies daiļlasīšanas konkursos. Sākoties Pirmajam pasaules karam Elvīras māte Johanna ar meitu un dēlu Teodoru devās bēgļu gaitās uz Orlu, kur pavadīti pieci gadi. Tur Elvīra darbojusies Annas Lācis dramatiskajā studijā. Pēc atgriešanās Rīgā Elvīra pabeidza Rīgas 4. vidusskolu un sāka apmeklēt nodarbības Tautas Augstskolas dramatiskajā studijā, ko vadīja Anna Lācis. 

 

1922.gadā Eduards Smiļģis pieņēma Elvīru darbā Dailes teātrī, kur aizvadīts viss turpmākais aktrises darba mūžs, radot vairāk nekā 200 skatuves tēlu. 1922.gada gada 7. septembrī viņa pirmo reizi kāpa uz skatuves kā Dezdemonas pavadone Šekspīra "Otello". Pateicoties Elvīras balss dotībām, ar laiku Smiļģis viņai uzticēja galvenās lomas muzikālās izrādēs.

 

Viņu sauca par Dailes lakstīgalu, bet dzejniece Mirdza Ķempe apdziedāja kā Dailes cīrulīti. Lielus panākumus Elvīra Bramberga guva, pateicoties Dailes teātra muzikālajam repertuāram, dziesmuspēlēm, un vispirms jau ar draiskās Hannerles lomu leģendārajās F. Šūberta, A. M. Vilnera, H. Reiherta “Trejmeitiņās” (1929). Pasaules ekonomiskās krīzes gados dziesmuspēļu iestudējumi glāba Dailes teātra kasi (“Trejmeitiņas” piedzīvoja vairāk nekā trīssimt izrādes), tāpēc arī kolēģi Elvīras Brambergas nopelnus raksturoja tieši: “Viņa mūs baroja” un “Viņa nopelnīja mums atvaļinājuma naudu”. Leģenda vēsta, ka aktrises talanta cienītāji uz rokām aiznesuši viņu mājās no teātra Lāčplēša ielā 25 līdz Tērbatas un Stabu ielas stūrim.

 

1927. gadā aktrise apprecējās ar dzejnieku Pāvilu Vīlipu. 

1939. gadā aktrises ģimene iegādājās vasarnīcu Ogrē, Zilokalnu prospektā 5.

Te pēc saspringtā darba teātrī priežu mežu ielokā Zilo kalnu pakājē tika pavadītas daudzas vasaras, gūstot mieru un iedvesmu. Sākotnēji vasarnīcā pastāvīgi uzturējās aktrises māte, bet pēc kara 50.–60. gados arī pati aktrise kopā ar dzīvesbiedru. Bieži ciemiņi Ogrē bija Elvīras un Pāvila kolēģi un draugi, ar prieku baudot atpūtu iekoptajā dārzā, pavadot laiku pastaigās un ūdens peldēs Ogres upē.

 

1940. gada 4. februārī piedzima aktrises meita Velga Vīlipa, kura vēlāk arī kļuva par aktrisi (atveidojusi galvenās lomas filmās „Nauris” un „Šķēps un roze”) un apprecējās ar aktieri Edgaru Liepiņu, kurš 60. gados arī daudz laika pavadījis vasarnīcā Ogrē.