News
| “Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis.” |
 |
 |
 |
| 25.10.2023 22:49 |
 Par sapņotāju un reālistu - mākslinieku Ansi Cīruli Dzintaru koncertzālē vēstīs muzikāls uzvedums un ekspozīcija! Dzintaru koncertzāle 4. novembrī plkst. 20.00 un 5. novembrī plkst. 17.00 aicina uz muzikālu uzvedumu “Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis.”, kurā uzstāsies aktieris Vilis Daudziņš, dziedātājs Jānis Šipkēvics (Shipsea), pianists Rihards Plešanovs un Latvijas Radio kora solisti diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Līdzās uzvedumam būs iespēja apskatīt mākslinieces Annas Heinrihosnes veidotu ekspozīciju ar Anša Cīruļa mākslas darbu elementiem. Gan izstāde, gan uzvedums veidoti ar mērķi aktualizēt mākslinieka Anša Cīruļa nenovērtējamo devumu Latvijas kultūrā.
Muzikālā izrāde veltīta izcilajam latviešu grafiķim, lietišķās mākslas meistaram un Latvijas valsts karoga autoram Ansim Cīrulim (1883-1942). Viņš bija sapņotājs ar amatnieka tvērienu, kurš savā salīdzinoši īsajā radošajā mūžā paspēja radīt ļoti daudz mākslas darinājumu, tostarp griestaines Latvijas valsts Prezidenta akreditācijas telpās Rīgas pilī un atjaunotās freskas ar alegoriskajām figūrām Dzintaru koncertzāles vestibilā. Neaizmirstami smeldzīgi atainojis Pirmo pasaules karu savā bēgļu ciklā. Viņa daiļrade, kas aptver plašu amplitūdu, ieguvusi nosaukumu – savpatais latviskums. Visu mūžu viņš sapņoja par glezniecību un augsto mākslu, bet dzīves īstenība mākslinieku vilka pie zemes – traukiem, mēbelēm, sienu dekoriem. Ansī Cīrulī itin kā savienojas divas personības – sapņotājs un reālists, kuras uzvedumā iemiesos Vilis Daudziņš un Jānis Šipkēvics (Shipsea). Anša Cīruļa radošās personības stāsts tiks vēstīts ar laikabiedra, komponista Jēkaba Graubiņa mūzikas valodu un tautas dziesmu apdarēm. Abu mākslinieku darbos ikviena zīme un ideja ir aizrautīgi latviska, un tautasdziesmu lielumam katrs no viņiem tuvojās ar sapņu pilnu pārliecību un ticību. Latvju raksti gan vizuāli, gan skaniski, gan vārdkopās – šī trejādība ir pamatā muzikālajam uzvedumam par Ansi Cīruli. Mākslinieces Annas Heinrihsones veidotajā vizuālajā ainavā gan uzvedums, gan izstāde liecinās 21. gadsimta latvietim par mākslinieku, kas izturējis laika provi un pelnījis aktualizāciju. Cīrulis kā putns, kas savieno zemi ar debesīm, tāpat kā Cīrulis mākslinieks, kurš savos darbos taustāmi un vizuāli iemiesojis ideālus un sapņus. Uzveduma radošā komanda: muzikālais vadītājs Sigvards Kļava, režisors Pēteris Krilovs, libreta autore Nora Ikstena, scenogrāfe Anna Heinrihsone. P.S. Cīrulis Ogrē 2020.gadā pabeigta restaurācija kādreizējās Ogres bērnu sanatorijas ēdamzāles kazeīna freskām, kur romantiska naivisma manierē atainotas bērnu nodarbes. Sanatorijas ēka Ogrē Gaismas prospektā 2/6, kuru Ogres novada pašvaldība no Veselības ministrijas pārņēma 2015. gada decembrī, ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir viena no pēdējām izcilā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētajām ēkām, un tās būvniecība sākās 1926. gadā pēc Rīgas Centrālās slimo kases pasūtījuma. Kopš 1959. gada iestāde pārdēvēta par tuberkulozes sanatoriju Ogre. Līdz 2014. gadam te atradās Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļa. |