News

er3.jpg
Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklātas varonībai veltītas izstādes PDF Печать E-mail
10.11.2023 23:30
Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklātas divas brīvībai un varonībai veltītas izstādes, kā arī instalācija “Latvju zeme vaļā stāv!”, kuras mērķis ir būt modriem un sargāt savu valsti.

Pasākumu atklāja Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, kurš pateicās visiem, kas iesaistījušies izstāžu veidošanā. Viņš uzsvēra, ka Lāčplēsis laika gaitā ir kļuvis par mūsu brīvības un varoņa simbolu. Tas ir bijis aktuāls gan toreiz, kad cīnījāmies par valsts neatkarību, gan tikpat svarīgs arī mūsdienās. G. Sīviņš aicināja ikvienu būt modram un sargāt savu valsti un tās brīvību.

Klātesošos sveica arī bijušais jūras kara flotes virsnieks, viceadmirālis, Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots. Viņš aicināja būt vienotiem, jo tikai kopā mēs varam veidot gaišu nākotni. G.A. Zeibots pateicās par šo izstāžu izveidi, kuras vēlreiz ikvienam no mums atgādina par mūs valsts vēsturi. “Būsim kopīgi, būsim spēcīgi!” viņš visiem vēlēja.

Ar savu muzikālo sniegumu klātesošo priecēja jauniestudētās rokoperas “Lāčplēsis” galvenās – Lāčplēša - lomas atveidotājs Atis Zviedris.

Šobrīd Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstādē “Lāčplēša ordenis. Ogres novada varoņu stāsti.” apskatāmi ar Latvijas augstāko valsts militāro apbalvojumu - Lāčplēša Kara ordeni - saistīti vēsturiski priekšmeti no Gunāra Rusiņa, Jāņa Vigupa un citām kolekcijām. Izstādes mērķis ir pastāstīt par cilvēkiem, kas palīdzēja izcīnīt valsts neatkarību, īpaši Ogres novada novadniekiem. Izstādes atklāšanas laikā bija iespēja gan no muzeja pārstāvjiem, gan ordeņu kolekcionāriem vairāk uzzināt par ordeņu saņēmēju dzīves gājumu. Tāpat atklāšanas dienā apmeklētājiem bija īpaša iespēja aplūkot īstu I šķiras Lāčplēša Kara ordeni, kas ir piešķirts Francijas ģenerālštāba priekšniekam, ģenerālim Marie Eugene Debeney kā simbolisks žests par Francijas atbalstu Latvijas Neatkarības karā.

Lāčplēša Kara ordenis tika piešķirts no 1920. līdz 1928. gadam par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. Par Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas dienu simboliski uzskata 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armijas uzvara Rīgā pār Bermonta karaspēku kļuva par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā. Kopā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņi.

Otra izstāde veltīta ar Ogres novada pašvaldības iniciatīvu atjaunotajai rokoperai “Lāčplēsis”. Tajā izstādīti mākslinieces Annas Munas (Dana Dombrovska) radītie kostīmi un tērpu skices. Iestudējums jūlijā norisinājās Lielvārdes parkā, atzīmējot Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” 135. gadadienu, kā arī rokoperas “Lāčplēsis” 35. gadskārtu, kā arī oktobrī "Arēnā Rīga". Lai gan tērpi ir ļoti krāšņi, to radīšanai lielākoties tika izmantoti lietoti materiāli, tādejādi domājot arī par vides ilgtspēju.

Atklājot izstādi, māksliniece pateicās par sniegto iespēju un lielisko sadarbību ar Ogres novada Kultūras centru. Viņa atzīmēja, ka darbs nebija viegls, tomēr ir liels gandarījums par paveikto. Māksliniece vēlēja, lai mēs katrs varētu darīt to, kas mums sanāk, un darītu savu darbu ar patiesu prieku, tad pasaule kļūtu daudz labāka vieta.

Jāatzīmē, ka 11. novembrī plkst. 21.30 televīzijas kanālā LTV1 būs iespēja noskatīties 28. jūlijā Lielvārdē izskanējušās Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas LĀČPLĒSIS jauno iestudējumu.

Savukārt instalācijas “Latvju zeme vaļā stāv!” mērķis ir atgādināt, ka nav izdarīts pat mazākais, lai mēs savā valstī justos droši - joprojām nav uzbūvēts žogs uz mūsu valsts austrumu robežas. Instalācijas karte uzskatāmi parāda, ka citas valstis - Somija, Igaunija, Lietuva un Polija – ir uzbūvējušas žogu ar agresorvalsti Krieviju, bet diemžēl Latvijā tas joprojām nav izdarīts, un mūsu zeme tiešām joprojām plaši “vaļā stāv”.

Visas izstādes būs apskatāmas līdz 3. decembrim.
 

ĪSUMĀ

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Fizisko personu reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nākamnedēļ vispopulārākais vārds ir Juris (14222). No nākamnedēļ kalendārā iekļautajiem vārdiem populāri ir arī vārdi Armands (4779), Alīna (2744), Sandris (1373) un Gundega (1319). Savukārt visretāk Latvijā izplatīti tādi nākamnedēļ kalendārā iekļauti personvārdi kā Ritvaldis (5), Tāle (7), Klementīne (10), Bārbala (15), Rūsiņš (20), Ritums (33), Nameda (42), Līksma (51), Jurgita (60), Armanda (69) un Raina (95). Vēl vārda dienu nākamnedēļ svin 904 Jurģi, 621 Terēze, 546 Visvalži, 486 Georgi un 185 Raimondas.

ПРАВОСЛАВНЫЙ КАЛЕНДАРЬ