er3.jpg
OGRESGALA PAGASTAM 100 |Ogresgala pagasta stāsti PDF Печать E-mail
08.02.2024 21:14
 
Ogresgala pagastam 2024. gadā aprit 100 gadi. Iedzīvotājus aicinā dalīties ar savām atmiņām, fotogrāfijām un stāstiem četrās stāstu pēcpusdienās Ogresgala un Ciemupes tautas namos. Aicinām stāstīt vai vienkārši būt kopā un klausīties par to, kas šajos 100 gados ir noticis Ogresgala pagastā gan vēstures, gan kultūras, gan sabiedrības procesu jomā. 

 PAR OGRESGALAS PAGASTU:
Ogresgala pagasts atrodas Ogres novada rietumu daļā un robežojas ar sava novada Tīnūžu, Suntažu, Rembates un Tomes pagastu, kā arī Ogres un Ķeguma pilsētām.

Ogresgala pagasta teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Pagasta dienvidu daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru rietumu – austrumu virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Vidusdaļā pagastu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka.

 

 

 

 


Atsevišķi arheoloģiskie artefakti ļauj mūsdienu Ogresgala teritorijas apdzīvotību saistīt jau ar akmens laikmetu. Ogresgala pagasta Čabu apmetnes un senkapu (atrodas Ciemupē starp “Čabu” un “Lejaskrāču” mājām) arheoloģisko izrakumu laikā atrasto senlietu lielākā daļa datēta ar 10.-13. gs., kad senvieta bijusi savas apkārtnes centrs Daugavas lībiešu teritorijā starp Ikšķili un Lielvārdi, te atradies ciems un divi kapulauki. Taču krama senlietas un švīkātās keramikas lauskas liecina par teritorijas apdzīvotību jau agro metālu periodā un agrajā dzelzs laikmetā (1500. g. p. m.ē.-400.g. m. ē.). Ogres upes kreisajā krastā pie “Lielpeču” un “Avotiņu” mājām atrodas otri ievērojamākie senkapi pagasta teritorijā – “Lielpeču” uzkalniņu kapulauks. Šeit atrastais arheoloģiskais materiāls radniecīgs citos vēlā dzelzs laikmeta (800. – 1200. g. m. ē) Gaujas lībiešu apdzīvotās teritorijas kapulaukos novērotajam. Čabu apmetne un senkapi, kā arī Lielpeču senkapi ir Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi.

Ogresgala pagasts kā teritoriāli administratīva teritorija ir samērā jauns, izveidojies 20. gs. 20. gadu beigās, kad no Ikšķiles pagasta tika atdalīta Sprēstiņu muižas teritorija. Lai gan Pirmā pasaules kara laikā teritorija cieta diezgan stipri, Latvijas Republikas laikā saimnieciskā dzīve strauji uzlabojās. Ievērojamu atbalstu ar naudas aizdevumiem un sēklu materiālu nopostītajām saimniecībām sniedza valsts. Pirms Otrā pasaules kara pagastā darbojās Eihmaņa kaļķu ceplis, Gruntes kaļķu ceplis, Jursona ūdensdzirnavas “Vārnās”, Korsakas kokzāģētava “Slokās”, Niedras kokzāģētava. Vārnu jeb Eihmaņu dzirnavas celtas jau 1800. gadā. To vēlākais īpašnieks Jursons no 1916. gada dzirnavas izrentēja Gīniem. Dzirnavām bijusi maza jauda, tāpēc tajos malti tikai rupja maluma milti un putraimi. Otrā pasaules kara laikā dzirnavas tikušas sapostītas, mūsdienās tās pārbūvētas par divstāvu dzīvojamo ēku. Līdzīgs liktenis piemeklējis citu vēsturisko ēku pagasta centrā – 1935. gadā celto Ogresgala krejotavu, kas bez krējuma un sviesta savulaik ražojusi pat saldējumu. Pirmā skolas ēka tagadējā Ogresgala pagasta teritorijā celta ap 1869. gadu. Sākumā tajā bijusi tikai viena klase un skola dēvēta par Ogres – Lielvārdes skolu (vēlāk – sešgadīgā pamatskola).

Padomju gados Ogresgala pagasta vārds saistīts ar zinātnisko darbu pie augļu koku un ogulāju šķirņu piemērotības noteikšanu Latvijas klimatam. 1956. gadā Ogresgalā dibināta Ogres dārzkopības un izmēģinājumu stacija, kur kopš 1962. gada darbojās trihogrammu laboratorija, kas apgādāja visu Latviju ar trihogrammām ābolu un zirņu tinēja apkarošanai. Izmēģinājumu stacijā tikusi izveidota arī lielākā garšaugu kolekcija republikā.

Pagasta apkaimē dzīvojuši daudzi tautasdziesmu un stāstu zinātāji un teicēji. Pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas krustojumā pie “Vecuteļu” mājām viņu atcerei uzstādīta piemiņas zīme.
 
 
 
VIDEO. KULTŪRAS DZĪVE OGRESGALA, 30. gadi 19 gs. SKATIES YOUTUBE 
 

ĪSUMĀ

Bezskaidrās naudas maksājumu skaits pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar 2022.gadu, vienlaikus maksājumu kopapjomam palielinoties par 58%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji. Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji - kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase - 2023.gadā veica 786,1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409,3 miljardu eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2,2 miljoni maksājumu 1,1 miljarda eiro apjomā.

ПРАВОСЛАВНЫЙ КАЛЕНДАРЬ