News

er3.jpg
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā vērienīga izstāde “Katram savs krēsls" PDF Печать E-mail
26.02.2024 22:20
 
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs īpaši lepojas ar Latvijā lielāko kultūrvēsturisko mēbeļu kolekciju. Muzeja krājumā tiek glabāti vairāk nekā 400 krēsli, ko rīdzinieki izmantojuši no 17. gadsimta līdz mūsdienām.

“Krēsls ir pabeigts tikai tad, kad kāds tajā sēž,” dāņu dizainera Hansa J. Vegnera atziņa ievada izstādi. Pirms 250 gadiem, 1773. gada 22. februārī, Rīgas rātes kungi, Rātsnama krēslos sēdēdami, pieņēma lēmumu dibināt muzeju, kura pamatā bija ārsta Nikolausa fon Himzela pilsētai novēlētais senlietu kabinets. Himzela muzejs kļuva par šodienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sākotni.

Ne vienmēr krēsls ir bijis tik pašsaprotama mēbele kā tas ir mūsdienās. Izstāde demonstrēs cilvēku sēdēšanas iespēju un paradumu progresu no par sēdmēbelēm izmantotiem priekšmetiem līdz krēsliem kā varas simboliem. Dažādu viduslaiku un jauno laiku profesionālo organizāciju, gan ievērojamu privātpersonu krēsli – katram ir sava vēsture.

Izstādē dižojas arī krēsli no muzeja krājuma, kas iekļauti Latvijas Kultūras kanonā – tie ir mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) radītā Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera daļa.

Izteiksmīgo krēslu parādi izstādē papildina fotogrāfijas, dokumenti, bagātīga izzinošā informācija, kā arī video un audio materiāli.

Tikai daži piemēri no eksponēto krēslu krāšņās parādes laika skrējienā no 18. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta beigām: krēsls ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII monogrammu, Rīgas Rātes krēsls, Rīgas pilsētas galvas viesu pieņemšanas zāles krēsls, Melngalvju nama svētku zāles krēsls, Mazās ģildes vecajo sola amata krēsls, Zvejnieku brālības krēsls, Rīgas brīvmūrnieku ložas “Pie zobena” meistara krēsls, Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkas apmeklētāju krēsls, Tērbatas Universitātes latviešu studentu korporācijas “Lettonia” konventa krēsls, Rīgas Latviešu biedrības krēsls no 1908. gadā nodegušā nama Marķīza Pauluči ielā, Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības krēsls, Latvijas armijas Daugavgrīvas artilērijas pulka Virsnieku kluba krēsls, izgatavots pēc Jūlija Madernieka skices, restorāna “Jāņa pagrabs” krēsls, Bastejkalna āra kafejnīcas saliekamais krēsls, Latvijas Nacionālās operas skatītāju krēsls, baroneses Helēnas fon Fītinghofas kabineta garnitūras krēsls, Grosvaldu ģimenes dzīvoklī Teātra bulvārī 2 lietotais krēsls, politiķa Bruno Kalniņa krēsls no mājas darba kabineta Mežaparkā un vēl un vēl. Krēsli nebeidz pārsteigt un stāstīt.

Margarita Barzdeviča, muzeja Rīgas vēstures izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vadītāja, viena no izstādes koncepcijas autorēm, ieskicējot izstādes ieceri, stāsta: “Izstādes mērķis ir parādīt ne vien kā gadsimtu gaitā mainījušies krēslu stili, dizains, izgatavošanas veidi un materiāli, bet arī kā Rīgas pilsētā izplatījās rietumu kultūrai raksturīgā sēdēšana krēslos. Kā krēsls no varas simbola – krēsla-troņa, kurā drīkstēja sēdēt tikai augstākie varas pārstāvji goda un statusa dēļ, pakāpeniski kļuva par masveida sēdmēbeli, kas pieejama katram un gandrīz visur; kā Rīgas pilsētas vairāk nekā 800 gadu ilgajā vēsturē arī rīdzinieks no “homo sapiens” arvien vairāk pārvēršas par “homo sedens” jeb sēdošo cilvēku. Kā tas tiks realizēts izstādē, lai paliek kā pārsteigums izstādes apmeklētājiem.”

Izstāde eksponēta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 2. stāva Izstāžu zālē līdz 2024. gada 27. oktobrim.
 

ĪSUMĀ

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piektdien ir sācis hipotekārā kredīta procentu kompensācijas izmaksas, un jau ir veikti 842 maksājumi par kopējo summu 179 726,37 eiro. Izmaksas tiek veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas tiks izmaksātas pakāpeniski līdz 30.aprīlim. Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems četras reizes - aprīlī, jūlijā, oktobrī un janvārī.

ПРАВОСЛАВНЫЙ КАЛЕНДАРЬ