er3.jpg
Elektrību ražojošu mājsaimniecību skaits Latvijā sasniedz 20 tūkstošus  E-mail
08.04.2024 22:04
Latvijā turpina pieaugt elektroenerģiju pašražojošu mājsaimniecību skaits, kā ražošanas iekārtu (mikroģeneratoru) primāri izvēloties saules paneļus. 2024. gada pirmajā ceturksnī AS "Sadales tīkls" pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda – 168 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā pavasara vai vasaras dienā ir iespējams saražot no 20 līdz pat 40 % no visai sabiedrībai nepieciešamā elektrības apjoma.
Mikroģenerācija Latvijā ir attīstījusies strauji un pārliecinoši: 2021. gadā kopējais mikroģeneratoru skaits sasniedza pirmo tūkstoti, bet jau 2022. gada rudenī – pirmos 10 tūkstošus. Tieši 2022. gadā mikroģenerācijas attīstība valstī piedzīvoja lielāko uzrāvienu, ko ietekmēja vēl iepriekš nepieredzētas elektroenerģijas cenas svārstības tirgū.
 
"Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sekoja energoresursu cenu krīze un milzīgi elektroenerģijas sadārdzinājumi biržā. Tas motivēja iedzīvotājus lemt par labu saules paneļiem kā iespējai būt mazāk atkarīgiem no šādiem neprognozējamiem elektrības cenas lēcieniem nākotnē. Papildu efektu sniedza valsts atbalsta programmas saules paneļu iegādei. Pozitīvi, ka atbalsta politika turpinās un paplašinās – patlaban Klimata un enerģētikas ministrija iedzīvotājiem piedāvā arī atbalsta programmas elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām. Redzam šo kā jaunu tendenci, jo arvien biežāk līdztekus mikroģeneratoriem klienti uzstāda arī enerģijas akumulācijas sistēmas," komentē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
 
Skatoties pret citām Baltijas valstīm, mikroģenerācijas vilnis Latviju sasniedza vēlāk, tomēr ārkārtīgi strauji. Vērtējot no tehniskās puses, Latvijas veiksmes stāsta pamatā bijis vienkāršs, pilnībā digitalizēts mikroģeneratora pieslēgšanas process, kas katru jaunu pieteikumu "Sadales tīkla" speciālistiem ļāva apstrādāt vien dažu darbdienu laikā, kamēr, piemēram, Igaunijā šie paši procesi prasīja nedēļas vai pat mēnešus.
Arī 2023. un 2024. gadā interese par mikroģeneratoru uzstādīšanu saglabājusies augsta.
 
Tipisks mikroģenerators – 8 kW saules paneļi uz privātmājas jumta
99 % "Sadales tīklam" pieslēgto mikroģeneratoru ir tieši saules paneļi, un visbiežāk iedzīvotāji tos izvēlas uzstādīt uz privātmājas jumta. Apmēram 95 % gadījumu mikroģeneratorus uzstāda mājsaimniecības, taču tie mēdz būt aktuāli arī juridiskām personām (apmēram 5 % gadījumu) – piemēram, zemnieku saimniecībai vai cita veida mazajam uzņēmumam.
Vienas mikroģenerācijas iekārtas (invertora) vidējā jauda Latvijā ir apmēram 8 kilovati (kW). Mikroģeneratori ir uzstādīti visā Latvijas teritorijā, bet vislielākā interese par elektroenerģijas pašražošanu ir iedzīvotājiem Rīgā un Pierīgas novados. 
Kamēr mikroģenerācijas attīstības dinamika Latvijā dabiski kļūst mērenāka un nākotnē sagaidāma ar lejupejošu tendenci, arvien straujāka attīstība raksturīga saules elektrostacijām. Ja kopējā uzstādītā saules ģenerācijas jauda (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) sadales sistēmā patlaban ir apmēram 360 MW, tad jau 2024. gada nogalē tā varētu pārsniegt 700 MW (tai skaitā vairāk nekā 500 MW varētu veidot tieši elektrostacijas).
Mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kW, bet lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas. 

 

ĪSUMĀ

Mazumtirgotāji SIA "Elvi Latvija" un SIA "Rimi Latvia" pilnībā apturējuši piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" produktu tirdzniecību, ņemot vērā, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis kooperatīva darbību konstatētu enterohemorāģiskās E.coli infekcijas saslimšanas gadījumu rezultātā uzņēmuma darbiniekiem.Uzņēmums ar šiem produktiem apgādājis 14 izglītības iestādes laikā, kad ar E.Coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi dažādos Latvijas reģionos. Veicot pārbaudes pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas blokos, PVD ņēma dažādu pārtikas produktu, tostarp piena produktu, gaļas, augļu un dārzeņu, kā arī gatavo ēdienu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. Tāpat pārbaužu laikā tika iegūta informācija par pārtikas produktu piegādātājiem, tostarp PKS "Straupe". Arī šajā uzņēmumā ražoto produktu paraugi nosūtīti laboratoriskajai izmeklēšanai uz verotoksigēnā E. Coli klātbūtni. Līdz šim saņemtie pārtikas produktu laboratorisko izmeklējumu rezultāti bijuši atbilstoši. PVD ir uzdevis "Straupei" atsaukt no tirdzniecības visus manuāli fasētos piena produktus, kuri ražoti līdz 10.aprīlim, kā arī veikt nekavējošu ārpuskārtas mazgāšanu un dezinfekciju fasēšanas telpai un iekārtām, kā arī organizēt atkārtotas darbinieku apmācības higiēnas jautājumos. Produktu fasēšanas līnijas darbs, kurā produktu fasēšana notiek automatizēti, nav apturēta, jo šajā posmā produkti nenonāk saskarē ar darbiniekiem.