News

er3.jpg
Latvijas Banka ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem pārrunās finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos PDF Печать E-mail
09.05.2024 19:58
Latvijas Banka tiksies ar Latvijas reģionu pašvaldību vadību un vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu ar tautsaimniecības izaugsmi saistītos jautājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, citstarp situāciju mājokļu kreditēšanā. Reģionālo tikšanos laikā Latvijas Banka iepazīstinās ar tās jaunāko analīzi par finanšu pieejamību, it īpaši reģionos, uzklausīs vietējo līderu viedokli par praktisko pieredzi finanšu pakalpojumu saņemšanā un diskutēs par veicamajiem soļiem situācijas uzlabošanā, t. sk. raugoties no reģionālo uzņēmēju un iedzīvotāju viedokļa. 

Pirmā tikšanās ar Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem plānota 24. maijā Jelgavā, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā Svētes ielā 33. Tajā piedalīsies Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, prezidenta vietniece Santa Purgaile, Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts un Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Finanšu pakalpojumu pieejamība ir Latvijas Bankas šā gada prioritāte, tāpēc darbs noris vairākos virzienos. Latvijas Banka sagatavojusi un īsteno pasākumu plānu, lai sekmētu godprātīgam klientam draudzīga banku sektora darbību. Plāns ietver uzraudzības aktivitātes, dažādu veidu atbalsta un dialoga pasākumus, kā arī regulējuma vienkāršošanu, kur tas vēl ir iespējams. Līdztekus tam Latvijas Banka analizējusi dažādus finansējuma pieejamības aspektus un veikusi virkni pasākumu, lai jaunais ekonomikas cikls tiktu izmantots iespējami pilnvērtīgi.
 
Latvijas Bankas veiktā analīze liecina, ka 2023. gada beigās mājokļu kredītu portfelis veidoja vien 12 % no IKP. Tomēr Latvijas pašvaldībās situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējiem rādītājiem un atbilst aptuveni 35 % no reģiona IKP, bet Rīgā tas ir būtiski zemāks – tikai 11 % no galvaspilsētas IKP.
 
Samērā augsta mājokļu kreditēšanas aktivitāte redzama novados, kuri atrodas ģeogrāfiski tuvu Rīgai – Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novadā un pašā Jelgavā – tur mājokļa kredītu atlikums ir robežās no 12 % līdz 33 % no IKP. Taču nevienā citā Latvijas pašvaldībā mājokļu kredīti nepārsniedz 10 % no pašvaldības IKP. Tas attiecināms arī uz valstspilsētām. Liepājā, Ventspilī un Valmierā mājokļa kredītu atlikums ir aptuveni 7 % no attiecīgo pilsētu IKP, savukārt Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī – 1–3 % no IKP. Kopumā vairāk nekā trešdaļā Latvijas pašvaldību mājokļa kredītu atlikums nepārsniedz 3 % no pašvaldības IKP. 
 

Analizējot situāciju, Latvijas Banka secinājusi, ka viens no iemesliem vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos ir saistāms ar ierobežotu kredītu pieejamību samērā maza apjoma darījumiem ar nekustamo īpašumu. Arī publiski pieejamā informācija liecina, ka ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātos kredītus komercbankas neizsniedz zem noteiktas summas (ap 15–20 tūkstošiem eiro). Proti, ja nekustamais īpašums maksā mazāk par 25 tūkstošiem eiro un pirmā iemaksa ir 20 %, iespējas saņemt standarta mājokļa kredītu ir ierobežotas. Tam ir nozīmīga ietekme uz kredītu pieejamību reģionos, kur nekustamā īpašuma cenas ir vidēji zemākas.
Arī ekonometriskās analīzes rezultāti liecina, ka lielākajā daļā Latvijas pašvaldību kreditēšanas aktivitāte ir zemāka, nekā būtu gaidāms, ņemot vērā to ekonomisko situāciju un citus kreditēšanu ietekmējošus faktorus.
Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams izveidot neliela apjoma nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei. Tā novērstu tirgus nepilnību, uzlabojot kredītu pieejamību reģionos un vienlaikus saglabājot tirgu ar nekustamo īpašumu nenodrošinātiem kredītiem remontam un citiem mērķiem. Latvijas Banka iespējamo risinājumu ir pārrunājusi ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas turpinās darbu savas kompetences jomā, savukārt diskusijās ar pašvaldību vadītājiem vērtēsim pašvaldību risinājumu iespējas.

30. maijā plānota Vidzemes reģiona tikšanās Cēsīs, 21. jūnijā – Kurzemē, Kuldīgā, savukārt 12. jūlijā – Latgalē.

Zemgales reģiona uzņēmēji, kuri vēlas piedalīties, līdz 16. maijam aicināti reģistrēties šeit: https://www.mittoevents.com/jelgava-rs/ielugumu-forma. Apmeklētāju skaits ir ierobežots, tāpēc pirms ierašanās lūdzam pārliecināties, ka saņemts dalības apstiprinājums. Latvijas Banka tikšanos organizē sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģiona Zemgales Uzņēmējdarbības centru un Jelgavas valstspilsētas pašvaldību.

Tālrunis papildu informācijai par dalību diskusijās: 29297272

 

ĪSUMĀ

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības apjoms par 22% samazinājās ēku būvniecībā, bet inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos palielinājās attiecīgi par 19% un 3,1%. CSP informē, ka apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja saules paneļu un ar tiem saistīto iekārtu uzstādīšana. Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā par 35,2% un ceļu un dzelzceļu būvniecībā par 2,5%. Pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada ceturto ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,9%. Ēku būvniecība samazinājās par 16%, inženierbūvniecība - par 15,7%, savukārt specializētie būvdarbi palielinājās par 3,1%.

ORNITOLOGS KĀRLIS GRIGULIS. skatīties YouTube