er3.jpg
Vasarāju ražas birums šogad labs  E-mail
02.09.2024 20:07
Vasarāju graudaugi visā Latvijā lielākoties jau nokulti. Atšķirībā no pagājušā gada, kad sējumi cieta no salnām, sausuma, krusas un vētras, šogad laikapstākļi bija optimāli labas graudaugu ražas nodrošināšanai. Tomēr ietekmi uz ražas potenciālu atstājis atšķirīgais mitruma nodrošinājums reģionos, kā arī Zemgali skārušās lietusgāzes un vētra, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apkopotā informācija. 
Lai gan graudaugi pavasarī saceroja labi, iestājoties sausam un karstam laikam, augi neattīstīja visus sacerojušos stiebrus, samazinot vasarāju potenciālo ražas līmeni. Vidzemē un Latgalē auzām skarās bija mazāk graudu, bet Kurzemē un Latgalē vasaras kviešiem sausuma ietekmē veidojās sīkāki graudi. Tādējādi daudzviet graudu kvalitāte neatbilda pārtikas kvalitātes prasībām. Savukārt Zemgalē jūlija lietusgāzes un vētra saveldrēja vasarāju sējumus, apgrūtinot ražas novākšanu. Neraugoties uz to,  ražas līmenis un kvalitāte tomēr bija laba.
Vēlāk sētie vasaras rapši šobrīd ir labi attīstījušies un sazarojuši, veidojot labu ražas potenciālu visos reģionos. 
 
Andris Skudra, LLKC augkopības speciālists: “Ļoti labvēlīgs šis gads bijis griķiem, jo tie saņēma pietiekošu mitrumu un siltumu, nodrošinot labu ražas potenciālu. Sējumi izskatās augstražīgi, daudzviet augi sasnieguši vairāk kā viena metra augumu un turpina ziedēt. Arī kartupeļiem klimatiskie apstākļi lielākajā daļā valsts reģionu bijuši labvēlīgi augu attīstībai un bumbuļu veidošanai. Diemžēl ne Zemgalē, kur spēcīgās lietavas jūlija beigās applūdināja kartupeļu stādījumus un pilnībā sabojāja bumbuļu ražu. Tie vienkārši sapuva.”
LLKC augkopības speciālistu augustā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vasaras kviešu ražība varētu būt 3,4 t/ha; auzu – 2.9 t/ha, vasaras miežu – 2,8 t/ha, vasaras rapša – 1,6 t/ha, griķu – 1,2 t/ha, kartupeļu – 20,6 t/ha.

 

ĪSUMĀ

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi reģistrēt iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas nozīmē, ka iniciatīvas virzītāji varēs sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai. CVK lēmums pieņemts, izvērtējot, vai iesniegtais likumprojekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz formu un saturu. Likums paredz, ka pēc iniciatīvas reģistrēšanas ir iespējams sākt vēlētāju parakstu vākšanu, lai noteiktā termiņā savāktu nepieciešamo atbalstu tālākai likumprojekta virzībai.