News

er3.jpg
Ogres Vēstures un mākslas muzejs atklās izstādi “Porcelāna identitāte” PDF Печать E-mail
24.09.2024 21:07
Piektdien, 4. oktobrī, pulksten 17.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejs atklās izstādi “Porcelāna identitāte”, apmeklētājus iepazīstinot ar Kauņas kaula porcelāna simpozija pēdējo gadu darbu izlasi.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Viļņas Mākslas akadēmijas Kauņas fakultāti piedāvā unikālu izstādi, kurā ir apkopoti Kauņas kaula porcelāna pēdējo trīs simpoziju darbi. Izstādē piedalās 21 mākslinieks, tai skaitā četri latviešu mākslinieki – Una Mjurka, Elīna Titāne, Verners Lazdāns un Jānis Kupčs.

Skatītāji tiks iepazīstināti ar kaula porcelāna daudzveidīgo izmantošanas klāstu tradicionālajā podniecībā, kā arī iespējām izmantot to starpdisciplinārā kontekstā: instalācijās, juveliermākslā, u.c. Tiks parādītas unikālas laikmetīgās keramikas transformācijas, apvienojot tehnoloģiskos eksperimentus ar konceptulām idejām.
 
Lietuvas profesionālās keramikas pirmsākumi ir cieši saistīti ar Kauņu. Kopš 1970. gada Kauņā darbojas porcelāna fabrika, tāpēc tā ir viena no nedaudzajām Eiropas pilsētām, kas saglabā kaula porcelāna izgatavošanas tradīcijas.  Šeit veidojās pirmie porcelāna izmantošanas pamati un kultūra, kas joprojām dominē Lietuvas keramikas mākslā. Starptautiskais kaula porcelāna simpozijs, kas 2022. gadā notika jau 21. reizi, ir labs piemērs tam, kā, izmantojot reģionālās tradīcijas, konsekvenci un pasaules domāšanu, var veicināt starptautiskus laikmetīgās mākslas procesus.

Kaula porcelāns ir viens no visvērtīgākajiem porcelāna veidiem. Tā sastāvā ir ugunsizturīgs kaolīns, laukšpats, smiltis un kalcijs, kas iegūts no liellopu kaulu pelniem, kas ir lauksaimniecības pārpalikumu utilizācijas produkts. Tas arī nosaka kaula porcelāna nosaukumu un īpašības: tas ir ļoti izturīgs, caurspīdīgs un balts. No tā var izgatavot ļoti plānus izstrādājumus, bet vienlaikus tas ir ļoti kaprīzs materiāls, kam nepieciešamas profesionālas tehniskās prasmes.

Izstādes dalībnieki: Nathan Betschart (US), Una Mjurka (LV/US), Brian Benfer (US), Aida Dirsė (LT), Saulius Dirsė (LT), Elize Hiiop (EE), Alison Safford (US),  Audrius Janušonis (LT), Birgitte Christens (DK), Eglė Einikytė – Narkevičienė(LT),  Elīna Titāne (LV),  Martin Harman (UK), Rokas Dovydėnas (LT), URŠULĖ BAUŽAITĖ (LT), Verners Lazdāns (LV),  Wen-Hsi Harman  (TW/UK),  Sabrina Basten (DE),  Monika Patuszynska (PL),  Janina Myronova (PL),  Jurgita Jasinskaitė (LT),  Ming-Miao Ko (TW/BE),  Jānis Kupčs (LV),  Viktória Maróti (HU), Liudas Parulskis (LT).

Simpozija projektu finansējuši: Lietuvas Kultūras padome, Viļņas Mākslas akadēmija, Europas Kultūras galvaspilsēta - Kauņa 2022. Simpozija darba grupa: asoc. prof. Remigijus Sederevičus, dr. Rokas Dovidenas, Giedre Petkevičiūte, Māris Grosbahs, dr. Ieva Bertašiūte. Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 4. oktobra līdz 1. decembrim. Atklāšanas dienā ieeja izstādē būs bez maksas.

Izstādes “Porcelāna identitāte” kurators: Māris Grosbahs.
 

ĪSUMĀ

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī paredzēta akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem no 2027.gada, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos un saskaņošanai iesniegtajos grozījumos likumā "Par akcīzes nodokli". FM skaidro, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem. Plānoto izmaiņu ietekmē 2025.gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.