er3.jpg
INFORMĀCIJA PAR BALKONU VAI LODŽIJU AIZSTIKLOŠANU  E-mail
15.01.2025 13:55
SIA “Ogres Namsaimnieks” informē, ka ir saņēmusi vēstuli no Ogres novada pašvaldības, kurā teikts, ka Ogres novada centrālās administrācijas Ogres novada būvvalde (turpmāk – Būvvalde), veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apskati Ogres novadā, ir konstatējusi, ka vairākās daudzdzīvokļu mājās dzīvokļu īpašnieki veikuši lodžiju vai balkonu aizstiklošanu, kā arī konstatējusi gadījumus, kad lodžiju/balkonu aizstiklojums veido vidi degradējošu izskatu.

Lodžiju un balkonu iestiklošana vai pārbūve ir jāsaskaņo Būvvaldē.

Ir divi veidi kā veikt lodžijas vai balkona aizstiklošanu:

1) Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) Būvvaldei saskaņošanai jāiesniedz ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu, par ko kopīgi lēmuši daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieki;

2) BIS jāiesniedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas fasādes atjaunošanas būvniecības ieceres dokumentācija, kas ietver arī fasādes aizstiklojuma risinājumus.

Ja daudzdzīvokļu mājai jau ir Būvvaldē saskaņota fasādes aizstiklojuma skice, tad visiem aizstiklojumiem jāatbilst apstiprinātajai skicei.

Gadījumos, kad tiek iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas fasādes atjaunošanai, paredzētie atjaunošanas darbi (tai skaitā lodžiju un balkonu aizstiklošana) jāpabeidz normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Savukārt, ja Būvvaldē saskaņota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas fasādes aizstiklojuma skice vai pase, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašnieki var veikt lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā pēc iepriekš saskaņotās skices, bez atsevišķa saskaņojuma Būvvaldē.

Norādāms, ka lodžiju aizstiklošana bez Būvvaldes saskaņojuma ir patvaļīga būvniecība. Situācijā, kurā patvaļīgu būvniecību kopīpašumā veicis viens no kopīpašniekiem, šis kopīpašnieks ir atbildīgs par patvaļīgās būvniecības novēršanu. Atbildība par patvaļīgas būvniecības novēršanu šādā situācijā gulstas uz personu, kura ir atbildīga par pašu patvaļīgo būvniecību.
 

ĪSUMĀ

Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija. 2025. gada decembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 43 672 bezdarbnieki, kas ir par 2001 vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēts 41 671 bezdarbnieks, taču par 2881 mazāk nekā 2024. gada beigās, kad aģentūrā bija reģistrēti 46 553 bezdarbnieki.