PAR OGRES BRĪVPRĀTĪGO UGUNSDZĒSĒJU BIEDRĪBU

Biedrības dibināšanai par ierosinājumu bija 1910. gada vasarā Ogrē notikušie vairāki ugunsgrēki, kas pierādīja, ka sekmīgi cīnīties ar uguni var tikai organizētā veidā. Tāpēc arī jau 1910. gada vasarā sanāca pirmo sabiedrisko darbinieku apspriede, kas lēma par Ogres brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dibināšanu. Sākumā sabiedrība dzīvi atsaucās biedrības lūgumiem un aicinājumiem, bagātīgi ziedoja līdzekļus biedrības pasākumiem, kā arī sava vienības simbola – karoga iegādei, un tādēļ jau 1911. gada vasarā biedrība svinēja savus pirmos karoga svētkus.

 

Biedrības darbībai bija nepieciešamas  arī savas telpas, kādēļ biedrības vadībai bija jārūpējas arī par tām, kur lielu pretimnākšanu izrādīja Rīgas pilsēta, piešķirot vajadzīgo gruntsgabalu depo ēkas būvei, kā arī visu vajadzīgo koka materiālu par brīvu un Rīgas hipotēku banka atbalstīja ar izdevīgu kredītu. Tādā kārtā jau 1913. gadā biedrība tika pie sava nama ar plašu zāli, skatuvi un citām blakus telpām. Tad, kad biedrība varēja sākt normālu dzīvi un darbu, to pārtrauca 1914. gadā pasaules karš. Karš iznīcināja visu biedrības inventāru, kara laikā nodega arī biedrības nams, kā arī sadega biedrības karogs, kas tur atradās. 

 

Pēc kara biedrībai bija jāuzsāk darbība tik pat kā no jauna. Pirmos pēckara gados ogrēnieši no jauna pārliecinājās par to, cik liela nozīme savai ugunsdzēsēju organizācijai un 1923. gadā biedrības vecie biedri, piedaloties arī dažiem Ogres sabiedriskiem darbi-niekiem, ar padomdevēja balsi, nolēma biedrību atjaunot, un 1924. gada 7. septembrī pēc statūtu pārreģistrēšanas, sasauca pirmo biedrības biedru sapulci, kas izvēlēja pirmo pārvaldi. Līdzekļu iegūšanai, ar ko varētu ugunsdzēsības piederumu komplektu papildināt ar vajadzīgiem darba rīkiem, biedrības valde uzaicināja visus Ogres pilsoņus ar īpašu apkārtrakstu atbalstīt biedrību ar ziedojumiem.

 

Atsaucība no iedzīvotājiem bija, kaut gan varēja būt lielāka un biedrība dažus uzlabojumus savā ugunsdzēšamo rīku komplektā varēja izdarīt. Pēc  pilsētas galvas J. A. Marsona priekšlikuma  nodeva biedrības rīcībā pretī stacijai depo telpas (ēkā Upes prospektā 10), kuras ugunsdzēsēji varēja izmantot pilnīgi par brīvu un kuras pastāvīgi uzturēja kārtībā Ogres pilsētas pašvaldība. Izstrādājot stingrākus  saistošos noteikumus par ugunsdzēsību Ogres pilsētā, no Ogres namīpašniekiem ienāca līdzekļi, ar ko biedrība varēja ierīkot un papildināt ugunsdzēsības inventāru.