Latvijas Nacionālā opera piektdien, 15. augustā, ar baletu Pērs Gints ver durvis skatītājiem. Šomēnes Latvijas Nacionālais balets piedāvā daudzveidīgu un mākslinieciski spilgtu izrāžu programmu, ļaujot vasaras izskaņā baudīt gan klasiskā, gan laikmetīgā baleta virsotnes. 

15. augustā būs skatāms skatītāju iemīļotais Edvarda Kluga balets Pērs Gints, 17. augustā – Marko Gekes laikmetīgais balets Ņižinskis, 22. augustā – Kšistofa Pastora Drakula, 24. augustā – Aivara Leimaņa un Jura Karlsona Antonija #Silmači, 27. augustā – Keneta Tindala Kazanova, bet 29. un 30. augustā – klasiskā baleta pērle Gulbju ezers.

Šosezon baleta trupai pievienojas seši jauni dejotāji – vadošais solists Amīrs Dodarhodžajevs, baleta mākslinieki Keita Marija Bloma, Leo Reks, Mikus Mārtiņš Ungurs, Anhels Hiraldess un Aleksejs Filo. 

 

Jauno sezonu Latvijas Nacionālā opera un balets sāks 3. septembrī ar svinīgu Galā koncertu, kurā būs pārstāvēts gan operas, gan baleta žanrs, sniedzot ieskatu pagājušo sezonu skaistākajos iestudējumos un ļaujot ielūkoties jaunās sezonas iecerēs. 

 

Operas namā jau visu vasaru notiek un līdz nākamā gada jūnijam turpināsies vēsturiskā nama energoefektivitātes pasākumu īstenošana ar Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējumu. Īpašu saviļņojumu raisījušas rekonstrukcijas gaitā atklātās pagātnes unikālās liecības: griestu nišā virs kāda no pirmā balkona gaiteņa kabinetiem atrasts Latvijas valsts karogs, kā arī materiāli no Rīgas Pilsētas teātra bibliotēkas. Metru platais un astoņus metrus garais sarkanbaltsarkanais karogs tapis pirms Otrā Pasaules kara un, atbilstoši pazīmēm, izmantots Nacionālās operas skatuves vai Lielās zāles interjera noformējumā 1930. gados vai pat 1940. gadu pirmajā pusē.

Ņemot vērā vietu, kurā šis karogs tika atrasts, nav izslēgts, ka tas ticis noslēpts 1944. gada 2. septembra vakarā, apjaušot, ka draud kārtējā varas maiņa, un zinot, ka operas nams, tāpat kā citi teātri Latvijā, tiek slēgts pēc ģenerālkomisāra rīkojuma. Kā savā atmiņu grāmatā Ciemošanās raksta Jēkabs Poruks, pēdējā izrāde, ko mūsu Opera sniedza, iekams pārgāja atkal citu teicēju rokās, bija abi Jāņa Kalniņa baleti, “Rudens” ar “Lakstīgalu un rozi”.

 

Diriģēja autors. Kad publika izklīda, mēs nodziedājām “Dievs, svētī Latviju” un aizvilkām dzelzs priekškaru. 

Latvijas valsts karogu atjaunos restaurācijas vecmeistare Tabita Lapiņa, savukārt atrastie izdevumi tiks nodoti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kur jau glabājas un tiek pētīti 1990. gadu LNO nama rekonstrukcijas laikā atrastie Rīgas Pilsētas teātra bibliotēkas materiāli. 

Turpinoties energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, LNO vēsturiskajā interjerā šobrīd vietumis redzami pagaidu risinājumi un atsegumi. Skatītāji aicināti izrādīt sapratni.