Jānis Greste dzimis 1876. gadā Smiltenes pagasta Mālavas skolas skolotāja Jēkaba Grestes ģimenē. Tēvs bija novadā arī iecienīts pīpju un ratiņu dreimanis. Jēkabs visu mūžu daudz strādāja, un, kad smagas slimības dēļ vairs nevarēja pats pār vietoties, viņu pēdējos deviņus dzīves gadus uz rokām ienesa klasē. Jānis no tēva, kuru zaudēja vienpadsmit gadu vecumā, mantoja neatlaidību un spītību un nolēma iet tēva pēdās – kļūt par pedagogu. Savas skolo tāja gaitas sācis Valkas apriņķa Kolberģa Bejas pagasta skolā, kurā nostrādājis no 1893. līdz 1897. gadam. 1901. gadā Jānis Greste de vās uz Pēterburgu, lai iestātos Skolotāju institūtā un iegūtu ģimnāzijas skolotāja diplomu. Uz 23 pirmā kursa studentu vietām pretendēja 88 kandidāti. Pēc iestājeksāmeniem viņš pali ka aiz "strīpas" kā divdesmit ceturtais. Trīs dienas stāvot pie kabineta durvīm, viņš pārbaudīja institūta vadītāja pacietību, ka mēr beidzot tas neizturēja lat viešu jaunekļa neatlaidību un padevās – ieskaitīja viņu nākamo studentu pulkā.

Pēc diviem gadiem, 1903. gadā, Greste atgriezās dzimtenē un uzsāka skolotāja gaitas Valmieras pilsētas skolā un proģimnāzijā, bet dzīves laikā viņam nācās strādāt daudzās Latvijas skolās – Jēkabpilī, Jelgavā, Rīgā un  Lielvārdē.

"Lielvārde bija mana pēdējā lielā mīlestība," raksta J. Greste  sava grāmatā "...Kā dzeņa vēders".

1940./41. gadā Lielvārdes Lāčplēša pamatskolā viņš sāk "rīkot muzeju visos priekšmetos". Pats dzīvoja apmēram trīs kilometrus no skolas, Apšu mājās. Skolas priekšmetiem bija savākts bagātīgs materiāls. Vēsturei, piemēram, Gotharda Ketlera pergaments no 1560. gada. Anatomijai – visi cilvēka kauli, ģipša modeļi, preparāti, tabulas. Lai iegūtu eksponātus, Greste strādāja morgā, viņš bija sastopams arī lopkautuvē – preparējot dzīvnieku iekšējos orgānus. Bija arī divarpus metru garš krokodils, ko skolotājam izdevās atvest no Pēterburgas. Skolas zālē gar logiem bija četri lieli stikla akvāriji. Uz logiem mazas burkas ar zivtiņām, gliemežiem un citiem ūdens dzīvniekiem.

"Vai man vairs tālāk jārunā? Tas tak skaidrs – ja man izdevies ko gatavu dabūt, tad tam jāizput. 1941. gadā kara laikā skolu nodedzināja. Jāsaka, ka še pirmo reizi sirds iesāpējās. Citus zaudējumus esmu saņēmis mierīgāk. Lielvārdes sitiens ir viens no vissmagākajiem."

Lielvārdē ir iela nosaukta pedagoga, kolekcionāra un  ģeologa Jāņa Grestes vārdā.  Tā sākas krustojumā ar Gaismas ielu un beidzas krustojumā ar Austriņu ceļu.