er3.jpg
Tapusi dokumentālā filma “Grestomātija” par mūsu novada leģendu Jāni Gresti  E-mail
25.11.2025 21:31
27. novembrī plkst. 16.00 kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē, Elizabetes ielā 61, Rīgā, notiks VFS Films un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja radītās dokumentālās filmas “Grestomātija” pirmizrāde. Pēc pirmizrādes interesentiem būs iespēja filmu noskatīties LNRMM pastāvīgajā ekspozīcijā “Prokrastinācija un radīšana” Mārstaļu ielā 6, Rīgā.

Kad viena kolekcionāra mūžs kļūst lielāks par pašu kolekciju, rodas teika. Jānis Greste visu mūžu krāja dažādus priekšmetus un cerēja, ka tie noderēs izglītībai nākotnē. Viņa spars bija cietāks par akmeni. Pirms simts gadiem viņš izveidoja pirmos rakstnieku stūrīšus – tas ir mūsdienu Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja sākums. Tieši tāpēc vēl šodien varam apskatīt ziepju gabaliņu, ar ko mazgājās Emīls Dārziņš, vai dēlīti, uz kura rakstīja Rainis. Šī ir teika par muzeja dzimšanu no krājēja gara.

Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgades pasākumu kontekstā Jāņa Grestes (1876–1951) devums tiek īpaši izcelts kā viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstās mūsdienīga muzeoloģijas attīstība un profesionāla kultūras mantojuma pārvaldība Latvijā. Viņa idejas un pieeja palīdz veidot saturisku skatījumu uz mūsu muzeja vēsturi un tā nākotnes virzieniem.

Filma tapusi sadarbībā ar VFS Films, pateicoties Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.

Filmas radošā grupa: režisore Betija Zvejniece, scenārija autors Rvīns Varde, kinooperators Dāvids Smiltiņš, montāžas režisors Jēkabs Okonovs, producente Ilze Celmiņa.
 
PAR JĀNI GRESTI  

Jānis Greste dzimis 1876. gadā Smiltenes pagasta Mālavas skolas skolotāja Jēkaba Grestes ģimenē. Tēvs bija novadā arī iecienīts pīpju un ratiņu dreimanis. Jēkabs visu mūžu daudz strādāja, un, kad smagas slimības dēļ vairs nevarēja pats pār vietoties, viņu pēdējos deviņus dzīves gadus uz rokām ienesa klasē. Jānis no tēva, kuru zaudēja vienpadsmit gadu vecumā, mantoja neatlaidību un spītību un nolēma iet tēva pēdās – kļūt par pedagogu. Savas skolo tāja gaitas sācis Valkas apriņķa Kolberģa Bejas pagasta skolā, kurā nostrādājis no 1893. līdz 1897. gadam. 1901. gadā Jānis Greste de vās uz Pēterburgu, lai iestātos Skolotāju institūtā un iegūtu ģimnāzijas skolotāja diplomu. Uz 23 pirmā kursa studentu vietām pretendēja 88 kandidāti. Pēc iestājeksāmeniem viņš pali ka aiz "strīpas" kā divdesmit ceturtais. Trīs dienas stāvot pie kabineta durvīm, viņš pārbaudīja institūta vadītāja pacietību, ka mēr beidzot tas neizturēja lat viešu jaunekļa neatlaidību un padevās – ieskaitīja viņu nākamo studentu pulkā.

Pēc diviem gadiem, 1903. gadā, Greste atgriezās dzimtenē un uzsāka skolotāja gaitas Valmieras pilsētas skolā un proģimnāzijā, bet dzīves laikā viņam nācās strādāt daudzās Latvijas skolās – Jēkabpilī, Jelgavā, Rīgā un  Lielvārdē.

"Lielvārde bija mana pēdējā lielā mīlestība," raksta J. Greste  sava grāmatā "...Kā dzeņa vēders".

1940./41. gadā Lielvārdes Lāčplēša pamatskolā viņš sāk "rīkot muzeju visos priekšmetos". Pats dzīvoja apmēram trīs kilometrus no skolas, Apšu mājās. Skolas priekšmetiem bija savākts bagātīgs materiāls. Vēsturei, piemēram, Gotharda Ketlera pergaments no 1560. gada. Anatomijai – visi cilvēka kauli, ģipša modeļi, preparāti, tabulas. Lai iegūtu eksponātus, Greste strādāja morgā, viņš bija sastopams arī lopkautuvē – preparējot dzīvnieku iekšējos orgānus. Bija arī divarpus metru garš krokodils, ko skolotājam izdevās atvest no Pēterburgas. Skolas zālē gar logiem bija četri lieli stikla akvāriji. Uz logiem mazas burkas ar zivtiņām, gliemežiem un citiem ūdens dzīvniekiem.

"Vai man vairs tālāk jārunā? Tas tak skaidrs – ja man izdevies ko gatavu dabūt, tad tam jāizput. 1941. gadā kara laikā skolu nodedzināja. Jāsaka, ka še pirmo reizi sirds iesāpējās. Citus zaudējumus esmu saņēmis mierīgāk. Lielvārdes sitiens ir viens no vissmagākajiem."

Lielvārdē ir iela nosaukta pedagoga, kolekcionāra un  ģeologa Jāņa Grestes vārdā.  Tā sākas krustojumā ar Gaismas ielu un beidzas krustojumā ar Austriņu ceļu.

Plašāk par J. Gresti lasiet šeit