| "Ogres saimnieces" likteņstāsts |
| 10.03.2026 22:06 |
 Videosižets par Zinaīdu Resni izraisīja ļoti lielu interesi. Taču šobrīd tikai retais zina viņas biogrāfiju. Vienā no intervijām viņa stāstīja: „Es piedzimu 1932. gadā Vestienas pagasta Lauceņu mājās Madonas pusē. Vecāki bija saņēmuši zemi un sāka būvēt māju. Tikko māja bija pabeigta un mēs varējām sākt normāli dzīvot, sākās karš. Un es varu pateikt – pasaulē nav nekā briesmīgāka par karu. Man bija tikai septiņi gadi, bet vēl šodien tas viss stāv acu priekšā. Toreiz svarīgākais bija izdzīvot: tu sēdi tranšejā, apkārt sprāgst bumbas, un tu nezini, vai vecāki vēl ir dzīvi, vai māja nav sagrauta. Tas viss bija šausmīgi. Tāpēc es vienmēr esmu domājusi – nav nekā svarīgāka par cilvēka dzīvību, bet visi mūsu strīdi un ķildas patiesībā ir sīkumi. Attēlā: Z. Resne pie siltumnīcām kombināta "Rīga".
Toreiz vara mainījās – te vieni, te otri. Mums pašiem nācās lemt par savu dzīvi. Zemi mums atņēma, sāka veidot kolhozus, kuros bija jāstrādā, bet par darbu maksāja kapeikas. Bērnība bija smaga. Es biju vienīgais bērns ģimenē – tēvs gribēja dēlu, bet nesanāca. Viņš sievietes turēja stingrībā, tāpēc jau no agras bērnības man bija jāstrādā. Taču tieši tas man deva spēku un neatlaidību vēlākajā dzīvē. Pēc skolas iestājos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un 1958. gadā to pabeidzu, iegūstot agronoma specialitāti. Darba gaitas sāku siltumnīcu kombinātā “Rīga”. Tur strādāja ap divsimt cilvēku, un gandrīz katra darbinieka dzīvesstāstu es zināju. Mēs bijām kopā gan darbā, gan svētkos. Es biju aktīva, ar visiem uzturēju labas attiecības, tāpēc mani ievēlēja par partijas organizācijas sekretāri, bet vēlāk – arī Latvijas Augstākajā Padomē, kur man nācās vadīt sesijas.“ Aktivitāte un organizatora spējas drīz vien viņu aizveda arī politikā. Sākumā viņa kļuva par kombināta “Rīga” partijas organizācijas sekretāri, bet vēlāk tika ievēlēta Latvijas PSR Augstākajā Padomē. Tur viņa izcēlās ar enerģiju, lietišķumu un spēju vadīt diskusijas. Divus sasaukumus pēc kārtas Zinaīda Resne vadīja Augstākās Padomes sesijas un kļuva par tās priekšsēdētāja vietnieci. Viens no tiem, kurš īpaši novērtēja viņas spējas, bija kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājs Edgars Kauliņš. Tieši viņš vēlāk ierosināja, lai Zinaīda Resne pārceltos strādāt uz Ogri. Tomēr šis piedāvājums no augsta amata republikā pārcelties uz rajona vadību – tas šķita solis atpakaļ. Zinaīda pat divas reizes atteicās, kad viņu aicināja uz Centrālkomiteju. Taču trešajā reizē sarunā iesaistījās Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs Augusts Voss. Pret šādu aicinājumu atteikties vairs nebija iespējams. Kad Resne ieradās pie viņa, viņa godīgi atzina: “Paldies par uzticību, bet es šo darbu nepārzinu. Es negribu izgāzties.” Voss viņu uzklausīja un atbildēja mierīgi: “Jums ir taisnība. Dodam jums trīs mēnešus, lai iepazītos ar šo darbu.” Tā sākās Zinaīdas Resnes ceļš Ogrē – pilsētā, ar kuru vēlāk tika saistīts viņas vārds. Ar laiku viņu sāka dēvēt par “Ogres saimnieci”, jo viņa pilsētas attīstībā ieguldīja daudz enerģijas, rakstura stingrības un organizatora talanta. Turpmāk vēl…  Attēlā: kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājs E. Kauliņš (pa kreisi), Z. Resne un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas pirmais sekretārs Augusts Voss. 20. gadsimta 60. gadu beigas. |