| No pieredzes līdz risinājumiem: Ogrē aizvadīts forums par daudzveidīgām mācīšanās vajadzībām |
| 16.03.2026 13:52 |
 12. martā Ogres Valsts ģimnāzijā notika Dažādības forums – praktiska konference par daudzveidīgām bērnu un jauniešu mācīšanās vajadzībām izglītības iestādēs. Forumā piedalījās 205 dalībnieki no 36 izglītības iestādēm. Pasākumu organizēja Ogres novada Izglītības pārvalde sadarbībā ar Ogres Valsts ģimnāziju. Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs: “Esmu gandarīts par jau otro Dažādības forumu Ogres novadā. Vēl vairāk priecājos par to, ka mums vairs nav vienam otru jāpārliecina, ka par dažādību ir jārunā. Mēs esam tikuši soli tālāk – domāt, KĀ darīt labāk, lai pamanītu ikvienu bērnu un jaunieti, veidotu viņa attīstību, balstoties uz viņa stiprajām pusēm, un ikviens saņemtu viņam nepieciešamo atbalstu.” Foruma programma bija veidota trīs daļās – praktiskās darbnīcās, novada pedagogu pieredzes stāstu stendu prezentācijās un kopīgā noslēguma sesijā.
Praktiskajās darbnīcās, kuras vadīja pieaicināti eksperti un praktiķi, pirmsskolu un skolu pedagogiem un atbalsta speciālistiem bija iespēja apmeklēt divas no astoņām paralēlajām nodarbībām. Tajās tika aplūkota darba specifika ar dažādām bērnu mērķgrupām – bērniem lingvistiski neviendabīgā vidē, bērniem ar valodas grūtībām kā vienu no mācīšanās grūtību veidiem, kā arī bērniem ar UDHS, uzvedības, garīgās attīstības vai emocionālām grūtībām. Noslēguma sesijā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Gunita Kleinberga pievērsās pedagoga profesionālajai attieksmei un praktiskām pieejām darbā ar bērniem un pusaudžiem. Savā uzrunā viņa pozitīvu un atbalstošu attiecību nozīmi starp skolotāju un skolēniem kā būtisku priekšnoteikumu ikviena iesaistei mācībās. Ogres novada Izglītības pārvaldes Izaugsmes atbalsta jomas vadītāja Ingūna Kaniņa uzsver: “Dažādības forumā iegūtās zināšanas un prasmes aicinām nest uz savām pirmsskolām un skolām, dalīties ar kolēģiem un neaizmirst par resursu, kas jau šobrīd ir mūsu izglītības iestādēs – zinošajiem atbalsta speciālistiem: psihologiem, logopēdiem, speciālajiem un sociālajiem pedagogiem. Esam patiesi iepriecināti par lielo stenda prezentāciju skaitu – 19 pirmsskolu un skolu labās pieredzes stāstiem.” Foruma laikā tika prezentēti 19 pieredzes stāsti, kuros Ogres novada izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta speciālisti dalījās veiksmīgajās pieredzēs darbā ar bērniem un jauniešiem ar dažādām mācīšanās vajadzībām. Paldies viņiem! Savus pieredzes stāstus prezentēja: Lielvārdes pamatskola (Anda Bariņa) Ikšķiles vidusskola (Lana Vasiļonoka, Artūrs Feists, Viesturs Rasnacis) Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola (Agnese Zepa-Gapejeva, Anda Dūniņa, Zanda Ziņģe, Evija Lazdiņa) Tīnūžu sākumskola (Ieva Finka) Taurupes pamatskola (Vanda Prancāne, Daina Švikstiņa, Liene Millere, Ina Šīrone, Ineta Dreimane) Ķeguma pamatskola (Sandra Bērziņa, Arita Broka, Iveta Freimane) Jaunogres pamatskola (Gundars Cauka, Iveta Strode, Egle Kaminska, Ērika Muravjova) Ķeipenes pamatskola (Aelita Niedrīte) Ogres Centra pamatskola (Ilze Šarkovska) Ogresgala pamatskola (Jūlija Plociņa Kagaine, Agnese Šimanovska) Suntažu pamatskola (Gunta Būmeistare, Iveta Kukurāne, Maija Berga, Ineta Donska) Valdemāra pamatskola (Ilga Gulbe, Vita Volkopa) Ogresgala pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte” (Zane Goldmane, Līga Skujiņa) Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde “Urdaviņa” (Inese Frīdenberga) Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde “Gaismiņa” (Dace Liepa, Ginta Bērziņa, Marija Lūse) Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde “Taurenītis” (Mārīte Dzalba, Vija Celma) Ogres pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis” (Linda Leitāne-Dombrovska, Tamāra Spriņģe) Daudzās prezentācijās tika uzsvērta mērķtiecīga un plānota komandas sadarbība bērnu atbalstam pirmsskolās un skolās. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka komandas ap bērnu arvien paplašinās – atbalsta speciālisti strādā ciešā sadarbībā ar skolu administrāciju, pedagogiem un pedagogu palīgiem. Organizatori pateicas arī SIA Fazer Latvija par pasākuma atbalstu. |
ĪSUMĀ
Divos mēnešos Latvijā kopumā saražoti 8,186 miljoni litru alus, kas ir par 24,3% mazāk nekā 2025. gada divos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Divos mēnešos Latvijā ievesti 12,598 miljoni litru alus, un tas ir par 12,9% vairāk nekā 2025. gada divos mēnešos. Kopumā divos mēnešos Latvijā patēriņam nodoti 12,585 miljoni litru alus, un tas ir par 15,8% mazāk nekā 2025. gada divos mēnešos. No Latvijas izvestā alus apjoms divos mēnešos pieaudzis par 7% - ja 2025. gada divos mēnešos no Latvijas izveda 3,7 miljonus litru alus, tad šogad divos mēnešos izvesti 3,959 miljoni litru alus. Kā ziņots, 2025. gadā Latvijā kopumā saražoti 68,539 miljoni litru alus, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā Latvijā ievesti 91,784 miljoni litru alus, un tas ir par 22,4% mazāk nekā 2024. gadā.Darba sludinājums
Pievienojies HansaMatrix komandai Ogrē! Piedāvājam maiņu darbu ar brīvām nedēļas nogalēm, apmaksātas pusdienas, transporta kompensāciju un apmācības. Ja esi precīzs, atbildīgs un vēlies attīstīties ražošanā – zvani uz +37125118998 un visu izrunāsim!