26. un 27. aprīlī Ogrē, Krasta laukumā, Brīvības ielā 51, atradīsies nolietotās elektronikas savākšanas konteiners, kurā iedzīvotāji bez maksas var nodot iekārtas, kuras darbināmas ar baterijām vai elektrību – nolietotus televizorus, datorus, monitorus, ledusskapjus, veļas mašīnas, telefonus, radioaparātus, elektriskās bērnu rotaļlietas, baterijas, kompaktdisku atskaņotājus un citas līdzīgas ierīces. Konteinerā nedrīkst ievietot luminiscējošās dienas gaismas spuldzes un kārtridžus.

Konteineru nodrošina SIA BAO.

8. aprīlī beidzās deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana pašvaldību vēlēšanām, kas notiks šī gada 7. jūnijā.

Ogres novada pašvaldības vēlēšanu komisija ir pieņēmusi un reģistrējusi 8 politisko partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstus. 8. aprīļa vakarā notika kandidātu sarakstu numuru izloze, kurā katra saraksta pārstāvis izlozēja sava saraksta numuru. Izlozes rezultātā iegūtie numuri:

Šonedēļ Saeimas komisijās:

·        izstāšanās no Otavas konvencijas (Ārlietu komisija, 2.lasījums, steidzams);

·        regulējums patvertņu izveidošanai un pielāgošanai (Aizsardzības komisija, 2.lasījums);

·        jauns Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (1.lasījums);

·        ASV noteikto muitas tarifu ietekme uz Latvijas ekonomiku un Latvijas pozīcija kopējas ES politikas veidošanā (Tautsaimniecības komisija);

·        Latvijas enerģētikas stratēģija 2050 (Tautsaimniecības komisija);

Pavasaris Latvijā vienmēr ir sējas laiks - daba mostas un zemnieki, domājot par jauno darba cēlienu, mostas līdz ar dabu. Neraugoties uz to, kādus kultūraugus - kviešus, miežus, auzas vai pākšaugus - plānojam sēt,  ir svarīgi pievērst uzmanību sēklu kvalitātei. Īpaši aktuāli tas ir tagad, kad aizvien vairāk saskaramies ar klimata pārmaiņām, kaitēkļu un slimību pieaugumu un ražas nestabilitāti. Diemžēl, bet šķietami lētākais variants – nesertificētas sēklas – rezultātā var izmaksāt krietni vairāk. Nesertificētu sēklu izmantošana rada risku iegūt nevienmērīgu sējumu, sliktāku slimību noturību, nezāļu un citu kultūraugu piemaisījumiem, kas var būtiski samazināt ražas apjomu un kvalitāti. 

Līdz 15. aprīlim Ogres pilsētas, Ogresgala, Ciemupes iedzīvotāji var pieteikties “EKO Dienām”, kas tur notiks 22., 23., 24., 25. aprīlī, kad no iedzīvotājiem bez maksas tiks pieņemta:

makulatūra - avīzes, žurnāli, grāmatas;

stikla iepakojums - tukšas stikla burkas un pudeles;

sadzīves elektrotehnika – televizori, ledusskapji, gāzes plītis, veļasmašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, datori un monitori, radioaparāti, mūzikas centri, magnetolas, telefoni, putekļusūcēji, gludekļi, fēni, tējkannas, blenderi un cita mazā virtuves sadzīves tehnika, mobilie telefoni un to lādētāji utt. Atgādinām, ka nolietotās elektropreces nedrīkst būt izjauktas;

baterijas un akumulatori;

Šā gada 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, lai ievēlētu 42 pašvaldību (novadu un valstpilsētu) domes.

Pašvaldības domes vēlēšanās katras pašvaldības administratīvā teritorija ir viens vēlēšanu apgabals. Par savas pašvaldības domes deputātu kandidātiem vēlētāji ir tiesīgi balsot jebkurā no vēlēšanu apgabalā esošajiem vēlēšanu iecirkņiem (Ogres novadā ir 28 vēlēšanu iecirkņi).

Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība.  Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts ar tehnoloģisku problēmu Zviedrijas koģenerācijas stacijā Nybro. Atbilstoši plānotajam grafikam un pieejamajai informācijai kabeļa darbību paredzēts atjaunot līdz šī gada 2. aprīlim, tomēr jāņem vērā, ka atjaunošanas darbu grafiks var mainīties.

NordBalt darbības neplānots pārtraukums nav ietekmējis Latvijas elektroenerģijas piegādi, situācija ir stabila un droša.  Taču NordBalt atslēgšanās dēļ pirmdien,31. martā, un turpmākās dienas līdz problēmas novēršanai elektroenerģijas biržā gaidāms izteiktākas elektroenerģijas cenu izmaiņas. Vidējā biržas cena šodien, 31. martā, būs 0,31 eiro/kWh.

Saeimas komisiju darba kārtībā šonedēļ:

•        ārvalsts nodokļa maksātājam nepiemēros ienākuma nodokli 3% apmērā no izmaksātās atlīdzības par kriptoaktīvu atsavināšanu (Budžeta komisija, 3.lasījums);

•        izmaiņas patērētāju kreditēšanas nosacījumos (Tautsaimniecības komisija, 3.lasījums);

•        aizlieguma ievest Latvijā lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas termiņa pagarināšana (Tautsaimniecības komisija, 2.lasījums, steidzams);  

•        atsavināšanas lieguma periods arī vecākām automašīnām (Tautsaimniecības komisija, 2.lasījums);

2024.gadā pasta komersanti Latvijā apstrādājuši 60 miljonus pasta sūtījumu, kas ietver tradicionālos, eksprespasta, kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumus. Lielāko skaitu veido pasta paku sūtījumi – 30,9 miljoni. Savukārt vēstuļu sūtījumu un piegādātās abonētās preses sūtījumu skaits turpina kristies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotā informācija par 2024.gada rādītājiem pasta nozarē.

“Pasta nozare visā Eiropā piedzīvo būtiskas izmaiņas, un tendence ir nepārprotama – vēstuļu sūtījumu un piegādātās abonētās preses vienību skaits turpina kristies. Vēstules aizstāj elektroniskais pasts, savukārt drukāto presi – digitālie un elektroniski mediji. Tajā pašā laikā turpina pieaugt paku sūtījumi, kas skaidrojams gan ar pakomātu pieejamību, gan e-komercijas attīstību. Šādas strukturālās pakalpojumu izmaiņas liecina par nepieciešamību komersantiem pārorientēties atbilstoši jaunajiem tirgus noteikumiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem - pārskatīt pasta nozares regulējumu, kā tas noticis jau vairākās Eiropas valstīs,” norāda SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) ik dienu ne tikai dodas uz ugunsgrēku dzēšanas darbiem, bet arī veic dažādus glābšanas darbus, kuros palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem, kuru veselība vai dzīvība ir apdraudēta, gan arī dzīvniekiem, kuri ir nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Kā liecina VUGD statistika, 2024.gadā ugunsdzēsēji glābēji ir veikuši 9177 glābšanas darbus.

Aizvadītajā gadā teju katrs desmitais izsaukums uz glābšanas darbiem bija saistīts ar cilvēku glābšanu, savukārt 468 reizes ugunsdzēsēji glābēji palīdzību sniedza dzīvniekiem.

Veicot glābšanas darbus, ugunsdzēsēji glābēji pērn izglāba 535 cilvēkus, tostarp 58 bērnus. Ceļu satiksmes negadījumos ugunsdzēsēji glābēji izglāba 114 cilvēkus, mežos un purvos izglāba 49 cilvēkus, uz ūdens un ledus – 44, bet augstumā vai pazemes komunikācijās izglāba 54 cilvēkus.