Bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas” šobrīd saņemti jau vairāk nekā 1000 pieteikumi no visas Latvijas, aicinām piedalīties arī Ogres pilsētas un novada iedzīvotājus.  Tā paredzēta ikvienam, kurš vēlas iepazīt tehnoloģijas, lai izprastu dažādos IT jomas virzienus, un organizatori atgādina, ka pieteikšanās vēl ir atvērta. Kopš 2020. gada to apguvuši jau teju 25000 dalībnieki, taču šogad programma piedāvā jaunu saturu uzlabotā formātā, joprojām saglabājot surdotulkojumu un tiešsaistes darbnīcas, kurās būs iespēja uzdot jautājumus lektoram.

Saeima šodien 3. lasījumā apstiprināja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī skaidrās naudas lomas nostiprināšanu.

Banku sektors pēdējos gados ir ļoti attālinājies no saviem klientiem, un tam ir savas negatīvās sekas. Nozīmīga daļa iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināti ar filiāļu un klātienes konsultāciju pieejamību.

Digitalizācija paredz pārāk standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti. 2024. gada jūnijā un jūlijā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktā Latvijas uzņēmumu aptauja liecina, ka 28 % uzņēmēju uzskata, ka kredītiestādes strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu specifiskās vajadzības. 12 % uzņēmēju norāda, ka filiāļu un klātienes konsultāciju trūkums mazina iespēju nonākt pie abpusēji izdevīgas sadarbības, savukārt 34 % iedzīvotāju nav apmierināti ar filiāļu pieejamību (Finanšu nozares asociācijas dati). 

Visās Ogres novada izglītības iestādēs rit jaunā mācību gada pirmais mēnesis. Novada pašvaldības vispārējās izglītības skolās šajā mācību gadā mācās 7266 skolēni – par 181 vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā.

Valstī šogad ir slēgtas 30 skolas, to skaitā nav neviena no Ogres novada skolām – mūsu novadā neviena no skolām nav likvidēta. Šajā mācību gadā vispārējo izglītību nodrošina 18 skolas, t.sk. viena sākumskola (1.–6. klases), 12 pamatskolas (1.–9. klases), 4 vidusskolas (1.–12. klases) un ģimnāzija (10.–12. klases).

Skolu skaits ir tāds pats kā iepriekšējos mācību gados, bet ir izmaiņas dažu skolu statusā. Ogres 1. vidusskola ir pārtapusi par Ogres Kalna pamatskolu, Jaunogres vidusskola – par Jaunogres pamatskolu, Suntažu vidusskola – par Suntažu pamatskolu.

Šīsnedēļas aktualitātes Saeimas komisijās:

- atbildības pastiprināšana par nelikumīgu partiju finansēšanu (Juridiskā komisija, 3.lasījums);

- iecere izglītības iestādēm ļaut pārmeklēt skolēnu mantas vardarbības risku mazināšanai skolās (Izglītības komisija, 3.lasījums);

- elektroniskās uzraudzības piemērošana varmākam (Juridiskā komisija, 2.lasījums);

14. septembris

Grāmatzīmju gatavošanas radošā darbnīca Madlienā – plkst. 11.00 Madlienas bibliotēkā notiks grāmatzīmju izgatavošanas radošā darbnīca.

LĪNIJDEJU FESTIVĀLS Ogrē – plkst. 14.00 Ogres novada Kultūras centra Deju zālē ikviens ir aicināts uz Līnijdeju festivālu.

15. septembris

Animācijas filma 10 DZĪVĪBAS Ogrē – plkst. 11.00 Ogres novada Kultūras centrā animācijas filma par lutināta kaķa Beketa pārmācošo piedzīvojumu.

Brīvdabas kino seanss Ikšķiles pludmalē - animācijas filma "Straume" – plkst. 19.30. aicinām baudīt kino Ikšķiles pludmalē.

Šonedēļ Tukuma novadā notiek daudzveidīgi pasākumi, kas iepriecinās gan gardēžus Mājas kafejnīcu dienās, gan aktīvos taku skrējējus “Stirnu bukā”. Noritēs arī kultūras pasākumi lieliem un maziem, vēl ķerot vasaru aiz astes.  

Dzejas dienu zibakcija “Sirds uz Perona”

13.septembrī plkst. 20:00 visu Latviju un pasauli pieskandinās dzejas lasījumi vietās, kur pulcējas cilvēki – staciju peroni, autobusu pieturas, ostas un arī lidostas. Arī Tukuma literātu apvienība aicina ikvienu interesentu lasīt vai klausīties dzeju. Šī gada tematika ir SAKNES - mūsu saknes, kas mums visiem ikdienu atgādina par ģimeni, dzimtu, dzimteni, par to kas ir mūsu latviskuma kods. Tukuma pusē dzeju lasīsim Tukumā pie Gaisa tilta un autoostā pie kāpnēm, novadā - dzelzceļa stacijā "Smārde", dzelzceļa stacijā "Slampe”, dzelzceļa stacijā "Kandava", Jaunpils autobusu pieturā, Irlavā pieturā “Ostiņas” un Viesatu pagastā “Auru” mājās pie dižozola. 

Jau no 19. līdz 20. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies Baltijas nozīmīgākā medicīnas izstāde “Medbaltica 2024”, kas piedāvās modernākās medicīnas tehnoloģijas, inovatīvus materiālus, mediķu darba apģērbu, ārstniecisko kosmētiku, produktus imunitātei un higiēnai. Šogad būs arī plašākā profesionālo pasākumu programma izstādes vēsturē – 17 konferences, kā arī semināri uz Atvērtās skatuves.

“Divas dienas Ķīpsalā pulcēsies dažādu specialitāšu mediķi, profesionālo biedrību un asociāciju pārstāvji, lai dalītos pieredzē un diskutētu par nozares jaunumiem un problēmām. Savukārt uzņēmēji prezentēs jaunākās tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus un meklēs jaunus sadarbības partnerus. Izstāde būs izzinošs pasākums arī citiem, kam interesē veselības jautājumi,” norāda „Medbaltica” projekta vadītāja Inga Kanasta-Zabarovska.

Ogres novada pašvaldība pirmo reizi apkopojusi un publicējusi visus novadā pieejamos interešu izglītības pulciņus bērniem un jauniešiem no zīdaiņa līdz pat divdesmit piecu gadu vecumam. Aicinām izvēlēties sev vai savam bērnam kādu no vairāk nekā 500 pulciņiem īpaši izveidotā vietnē mājas lapā onizglitiba.lv!

Piedāvājums visām vecuma grupām

Interešu izglītības pulciņi pieejami visu vecumu bērniem un jauniešiem – tā pirmsskolas vecuma bērniem pieejams 131 interešu izglītības pulciņš, 1. - 6. klašu skolēniem 368 pulciņi, bet 7. - 12. klašu skolēniem 260 pulciņi. 34 pulciņi pieejami jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, tādējādi sniedzot jauniešiem iespēju izkopt intereses un talantus arī pēc skolas beigšanas.

20. septembrī, Latvijas Banka rīkos ekspertu sarunu "Kā veicināt mājokļu kreditēšanu reģionos?". 

Ekspertu sarunā piedalīsies: 

• Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētājs; 

• Kaspars Lukačovs, Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā;

• Reinis Bērziņš, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes priekšsēdētājs. 

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte krasi atšķiras starp Latvijas pašvaldībām. Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējiem rādītājiem, taču citviet Latvijā kreditēšana ir ļoti gausa, nepārsniedzot 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta. Tas attiecas arī uz valstspilsētām un novadiem ar augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni.