16. septembrī plkst. 13:00 Ogres Centrālajā bibliotēkā notiks atvēršanas svētki ilgi gaidītam izdevumam – Ogres teātra vēstures grāmatai “Teātris Ogrē”.

2023. gads ir Ogres teātra 95 gadu jubilejas gads. Par godu šim notikumam izdevniecībā “Laika Grāmata” klajā nācis teātra zinātnieces Ievas Rodiņas pētījums, kas izseko teātra spēlēšanas tradīcijām Ogres pilsētā un tās apvidū vairāk nekā gadsimta garumā.

“Izaudzis no vietējo kultūras personību iniciatīvas, kopības sajūtas un misijas apziņas, dibināts pirms vairāk nekā 90 gadiem, Ogres teātris 2020. gada rudenī ieguva Pilsētas teātra statusu. Tas kļuva par iemeslu pētījumam par šī teātra vēsturi un ceļu no atsevišķām entuziastu organizētām brīvdabas izrādēm 19. gadsimta beigās līdz pat reģionālam repertuārteātrim 21. gadsimtā,” grāmatas ieceri komentē autore Ieva Rodiņa.

Elvīra Bramberga bija sava laika skaistuma etalons un vadošā Dailes aktrise. Skatītāji un kritiķi sajūsminās par viņas skaisto balsi, dabisko pievilcību, sievišķīgo šarmu, par viņas talantu un meistarību, emocionalitāti, plastiskumu un skatuvisko temperamentu.

 

 Elvīra Bramberga dzimusi 1902. gada 22.maijā Rīgā, Torņakalnā, strādnieka ģimenē. Mācījusies Torņakalna Izglītības biedrības proģimnāzijā, kur spēlējusi pirmās lomas teātra uzvedumos un ar panākumiem piedalījusies daiļlasīšanas konkursos. Sākoties Pirmajam pasaules karam Elvīras māte Johanna ar meitu un dēlu Teodoru devās bēgļu gaitās uz Orlu, kur pavadīti pieci gadi. Tur Elvīra darbojusies Annas Lācis dramatiskajā studijā. Pēc atgriešanās Rīgā Elvīra pabeidza Rīgas 4. vidusskolu un sāka apmeklēt nodarbības Tautas Augstskolas dramatiskajā studijā, ko vadīja Anna Lācis. 

Dzintaru koncertzālē 10. septembrī rudens noskaņās atsāksies demokrātiskais “Brīvdienu mūzikas’’ cikls. Četros koncertos klausītājiem tiks dota iespēja baudīt izcilu mūziku nepiespiestā atmosfērā un caur sarunām tuvāk iepazīties ar māksliniekiem. 

10. septembrī koncertā ‘‘Ceļojums pasaules mūzikā’’ uzstāsies multiinstrumentālista un komponista Raimonda Macata kvintets ar savu jauno programmu. Kolektīvā spēlē izcili un pieredzes bagāti džeza mūzikas profesionāļi – Kārlis Vanags, Juris Kristons, Oskars Sproģis un Artis Orubs, un koncertā Dzintaros viņiem pievienosies arī Zane Dombrovska (vokāls). 

Kvinteta jaunajā programmā dzirdēsim latviešu tautas dziesmas džeza mūzikas skanējumā, kā arī Raimonda Macata oriģinālmūziku, ko raksturo elegance, melodiskums un niansētas emocijas. Raimonds Macats ir arī vienīgais mūziķis Latvijā, kurš profesionāli spēlē mutes ermoņikas. Koncertā būs iekļautas atsauces uz mutes ermoņikas spēles dižgariem –  skaņdarbi no beļģu leģendas Tūtsa Tīlemaņa un  amerikāņu zvaigznes Stīvija Vondera repertuāra, godinot viņu talantu un nozīmīgo devumu šī savdabīgā un visnotaļ šarmantā instrumenta spēles  attīstībā.

Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” allaž bijis atvērts sadarbībām ar neakadēmiskās jomas mūziķiem, paplašinot žanru robežas un radot jaunatklājuma prieku. Bet grupas ‘‘Raxtu Raxti’’ mūziku raksturo profesionāls un izjusts izpildījums, degsme un nebaidīšanās eksperimentēt ar dažādiem etnomūzikas instrumentiem, kas daudzām labi pazīstamām dziesmām piešķir pavisam jaunas krāsas.

20. augustā, plkst. 16.00 Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB, Doma laukumā 6, Rīgā) Jums būs iespēja piedzīvot koncertstāstu “Slavas dziesma Rīgai”, kurā apvienosies mūzikas, dejas un dzejas māksla. Koncertā piedalīsies daudzsološā un talantīgā jaunā dziedātāja ILZE GRĒVELE-SKARAINE, baroka dejotāja STELLA LAZDA, aktieris un stāstnieks IVO MARTINSONS, kā arī senās mūzikas ansamblis “Amber Baroque Ensemble”.

 

No 2023. gada 19. augusta līdz 19. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisināsies izstāde bērniem “Zaļš un vēl zaļāks”, kas daudzpusīgi atklāj cilvēka un dabas mijiedarbības un sadarbības procesus.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) turpina mērķtiecīgi radīt kvalitatīvu izglītojošu un interaktīvu izstāžu piedāvājumu bērnu (3–9 gadi) un ģimeņu auditorijai. Iniciatīva aizsākās 2018. gadā ar izstādi “Kurš kuram draugs?”, aplūkojot dzīvnieku attēlojumu mākslā, un turpinājās 2020. gadā ar projektu “Rotaļāsimies?”, kas pievērsās rotaļāšanās fenomenam bērna dzīvē.

Uz tikšanos ar ārvalstu un pašmāju baleta zvaigznēm ik vasaru aicina Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”. Neiztrūkstoši arī šogad – 5. augusta vakarā no plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē jau 23. reizi publikai būs iespēja baudīt slavenu klasisko baletu fragmentus virtuozā pasaules zvaigžņu izpildījumā, Latvijā iepriekš neredzētus pasaulslavenu horeogrāfu darbus, pašmāju horeogrāfu veikumu, kā arī fragmentus no Latvijas Nacionālā baleta aktuālākajiem iestudējumiem.

 

Koncertā skatītājus gaida patīkama atkalredzēšanās ar izcilo latviešu balerīnu Evelīnu Godunovu. Pārī ar Berlīnes Valsts baleta vadošo solistu Dinu Tamazlakaru (Dinu Tamazlacaru) viņa izdejos sava kolēģa Aleksandra Abdukorimova horeogrāfiju “Androgynous” (“Androgīns”) ar Maksa Rihtera mūziku. Tāpat abu mākslinieku sniegumā skatītājiem Latvijā būs iespēja pirmo reizi baudīt pas de deux no baleta “Esmeralda” Mariusa Petipā horeogrāfijā ar Rikardo Drigo mūziku. 

 

Rembatē, netālu, no tā saucamā, Glāzšķūņa, Ogres krastā ir kāds avotiņš, kas iztek caur dolomītu kārtu. Avotiņš ievērojams ar to, ka pie tā granītakmenī izcirsta velna galva. Tagad šis avotiņš ir aizmirsts un gandrīz aizaudzis, bet vēl pirmskara gados ap to vijās romantika, šo avotiņu jaunieši sauca par Mīlestības avotiņu, un, pa pāriem to apmeklējot, uz velnakmeņa parasti nolika ziedus un padzērās dzidro ūdeni ar speciālu māla krūzi. Šo krūzi greznoja uzraksts: «Mīlestības avotiņa īpašums». Tā nekur nebija piesieta, bet visi respektēja avotiņa «īpašuma tiesības». 

 

Suntaži ir radušies senā Vidzemes lībiešu apdzīvotā apgabalā. Vārdam Suntaži ir lībiska izcelsme (senos dokumentos Sundesel, Sundzel, vai Sunzel). 1223.gadā Mazās Juglas labajā krastā bīskaps Alberts uzcēla bīskapa pili. 1318.gadā tā minēta kā Livonijas ordeņa īpašums. 1436.gadā virsbīskaps Hennings Suntažu pili ar īpašumu pārdeva savam domkapitulam. 1566.gadā, sabrūkot Livonijas ordenim, bīskapiju likvidēja un pili ieguma domdekāns Jakobs Meks, kas vēlāk kļuva par poļu kastelānu. Ziemeļu kara laikā senā pils tika nopostīta un vēlāk uz vecajiem pamatiem tika uzcelta jaunā pils. 18.gs. pils īpašnieki mainījās. 1816.gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā. 1.pasaules kara laikā Hānenfeldi aizbrauca uz Vāciju. 1920.gadā uz pili pārcēla Suntažu skolu, un tā tur atrodas arī tagad.

Suntažu teritorijā ir bijušās vēl vairākas muižas – Briežu muiža, Ķeveļmuiža, Jāņmuiža, Mācītājmuiža, Kastrānes muiža, Veczaļmuiža, Jaunzaļmuiža, Annasmuiža, Mežmuiža.

Vasaras pilnbriedā, 28. jūlijā Lielvārdes parkā notiks Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas LĀČPLĒSIS atjaunotais iestudējums. Atzīmējot šī darba 35. gadskārtu un Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" 135. gadadienu, pirmo reizi rokopera izskanēs Andreja Pumpura dzimtajā vietā Lielvārdē. 

Vēsturiskās vietas klātbūtne, dabas saspēle ar uzveduma dalībniekiem un arī vietējiem pašdarbības kolektīviem, kā arī vērienīgie tehniskie risinājumi ļaus sajust jaunu senā vēstījuma jēgu un spēku.

 

Iespaidīgajā skatuves scenogrāfijā tiks atainota zemūdens pasaule, izmantoti 11 led ekrāni, uz kuriem videomākslinieks Artis Dzērve atdzīvinās gleznotājas Kristīnes Kutepovas īpaši veidotas gleznas, savukārt metālmākslinieks Normunds Bērziņš skatuves centrālo konstrukciju veidojis vieglu un plūstošu, kas simbolizē Daugavas straumes ritējumu - kā TILTU, kas savieno pagātni ar tagadni. TILTU, kas nostājas starp labo un ļauno. TILTU, kas šķeļ un atkal apvieno tautu.