News

er3.jpg
KULTŪRĀ
"Atmiņas ģenētiskais kods. Azerbaidžānas paklāji" PDF Печать E-mail
23.04.2024 21:41
Iezīmējot Azerbaidžānas un Latvijas diplomātisko attiecību 30. gadadienu, no 16. maija līdz 15. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) sadarbībā ar Azerbaidžānas vēstniecību Latvijā un publisko akciju sabiedrību “Azerkhalcha” norisināsies unikālas kolekcijas izstāde “Atmiņas ģenētiskais kods. Azerbaidžānas paklāji”. 

Pasaules kultūras mantojuma vēsturē paklāju aušanas māksla ir absolūta virsotne, kas rada vienotu domu, saprāta un prāta telpu. Tajā nolasāms naratīvs par leģendām un notikumiem, zaudējumiem un uzvarām, lepnumu par pagātni un cerību par skaistu nākotni. Azerbaidžānas paklāji ir pazīstami visā pasaulē ar to oriģinālo ornamentu, kompozīciju un krāsu risinājumu. Pavedieni, mezgli, raksti – azerbaidžāņu paklājs nav tikai estētiski baudāms interjera priekšmets, bet veselas tautas mūžs, kas austs gadu tūkstošos.
 
Jau 20. reizi – NKC 4. maija Latvijas filmu maratons PDF
19.04.2024 20:18
 Valsts svētkos jau 20. reizi notiks Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas nu jau vairākus gadus tiek rīkots divos paralēlos formātos – klātienē kinoteātrī „Splendid Palace” un visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv. Abi Maratona formāti skatītājiem pieejami bez maksas, un abās programmās zināma uzmanība veltīta faktam, ka tieši maija pirmajās dienās aprit 20 gadi, kopš Latvija uzņemta Eiropas Savienībā.

Plašākā sadaļa 4. maija Latvijas filmu maratonā ir seansi kinoteātra Splendid Palace abās zālēs; svētku programma sāksies 13:00 Lielajā zālē, kur pirmais, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem – studijas Animācijas Brigāde visjaunākā leļļu filma Burkāns neparastais (pirmizrāde, režisore Inese Pavēne) un vēl deviņas dažādu studiju un režisoru filmas, kas uzņemtas šajos 20 gados. Kinoteātra Lielajā zālē tiks demonstrēta arī režisoru Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā filma Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks (2024) un jauno autoru īsfilmu izlase, bet vakara pirmizrāde šogad būs režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu.
 
Elpu aizraujoši triki "nāves bumbā" izstadē “Auto 2024” PDF Печать E-mail
12.04.2024 21:54
Maksimālā emociju gamma, dinamika un jauda! – tā var raksturot “Cageriders” motokaskadieru šovu “nāves bumbā”, ko 19.–21. aprīlī varēs vērot izstādes “Auto 2024” apmeklētāji. 

“Cageriders” komanda – divi somu motobraucēji Jarno Karanto un Sasja Lājoki (Sasja Laajoki) lielā ātrumā virpuļos pa Death Drive Ball jeb “nāves bumbu”, kas atradīsies Izstāžu centrā Ķīpsalā līdzās “Auto Exotica” ekspozīcijai. Metāla bumba sver trīs tonnas, un to var izjaukt 24 mazākās daļās. Sfēras diametrs ir seši metri, ko kopā satur 300 skrūves. “Nāves bumbu” uz Ķīpsalu atgādās ar kravas auto, un tās salikšanai būs nepieciešamas vairāk nekā astoņas stundas.
 
Ar krāšņiem koncertiem no 13. līdz 20. jūlijam norisināsies desmitais “Jūrmalas festivāls” PDF Печать E-mail
KULTŪRĀ
04.04.2024 19:46
No 13. jūlija līdz 20. jūlijam Dzintaru koncertzālē norisināsies ikgadējais Jūrmalas festivāls, 
pulcējot izcilus latviešu un ārzemju mūziķus. Festivālā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, britu džezmenis Džulians Džozefs, vijolniece Kristīne Balanas, diriģents Olli Mustonens, Barselonas flamenko balets, vīru ansamblis ‘‘Suļiko’’ un Gruzijas, soprāns Inga Kalna, dziedātājs Jānis Šipkēvics un daudzi citi mākslinieki.

13. jūlijā ‘‘Nakts koncertā’’ ar džeza mūzikas programmu uzstāsies Džuliana Džozefa trio. Džulians Džozefs ir viens no ietekmīgākajiem britu džeza mūziķiem, kurš pazīstams kā pianists, komponists un aranžētājs. Viņš ir pirmais melnādainais britu džeza mūziķis, kurš vadījis koncertu sēriju Vigmora zālē Londonā un pirmais, kurš ar savu “All-Star Big Band” kā vadošā zvaigzne atklāja prestižo  “BBC Proms’’ festivālu.
 
Ogres novada Kultūras centrā jauna deju studijas TEIXMA DANCE izrāde “DIENA PĒC RĪTDIENAS” PDF Печать E-mail
28.03.2024 23:02
3. aprīlī plkst. 19.00 Ogres novada Kultūras centrā pirmizrādi piedzīvos jauna deju studijas TEIXMA DANCE izrāde “DIENA PĒC RĪTDIENAS”. Izrādē tiks apskatītas tādas jauniešiem un sabiedrībai aktuālas tēmas kā – mobings, ņirgāšanās, sociālie tīkli, robotizācija u.c. 
TEIXMA DANCE dejo vairāk kā 200 dejotāju, tai skaitā arī divās filiālēs Ikšķilē un Lielvārdē. 

Studijas pasniedzējas novēro, ka šis laikmets ļoti ietekmē bērnus un jauniešus, ir ļoti grūti noturēt bērnu uzmanību, ir grūti panākt, lai bērni savā starpā būtu draudzīgi – Teiksma Ziemele TEIXMA DANCE studijas vadītāja atzīmē, ka strādāt 5 gadus atpakaļ ir bijis pavisam citādāk nekā tagad: “Šī nepārtrauktā ņirgāšanās, mobings, salīdzināšana, atkarība no viedierīcēm ir milzīga problēma! Jauniešu starpā valda liela konkurence un sāncensība, protams, mēs savā studijā darām visu, lai dalībnieki justos ērti un novērtēti, jāsaka, ka bērniem vislielākais atbalsts ir vecāki – mēs uzskatām, ja jau bērns ir atnācis uz treniņu, tad tas ir daudz..
 
Dzintaru koncertzālē Lielajā Piektdienā skanēs Džovanni Batistas Pergolezi slavenais opuss ‘‘Stabat mater’’ PDF Печать E-mail
25.03.2024 23:02
Dzintaru koncertzālē Lielajā Piektdienā 29. martā skanēs Džovanni Batistas Pergolezi slavenais opuss ‘‘Stabat mater’’ un itāļu baroka komponista Frančesko Durantes Otrais koncerts stīgām sol minorā. Koncertā uzstāsies soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, mecosoprāns Ieva Parša, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, kā arī instrumentālais ansamblis – Marta Spārniņa, Raimonds Melderis (vijoles), Pēteris Trasuns, (alts), Ēriks Kiršfelds (čells), Ieva Saliete (ērģeļpozitīvs) un Oskars Bokanovs (kontrabass). 

Lielajā Piektdienā kristīgā pasaule pievēršas Kristus ciešanu laikam, apcerot, cik dziļš un skaudrs bija Kristus ciešanu noslēpums, kas reizē kļuva par lielāko žēlastības apsolījumu un mīlestības apliecinājumu visiem ticīgajiem. Itāļu baroka komponista Džovanni Batistas Pergolezi  ‘‘Stabat mater’’ ir, iespējams, pazīstamākais un visbiežāk atskaņotais Kristus ciešanu stāsta īstenojums mūzikā.
 
Lielvārdē aizvadīts Teātra festivāls un 150. gadadienā godināts Lielvārdes Tautas teātris PDF Печать E-mail
25.03.2024 22:09
23. martā, Lielvārdes Kultūras namā visas dienas garumā norisinājās nozīmīgs kultūras notikums – VIII Gunāra Priedes teātra festivāls “Pie mums martā”, kurā ar daudzkrāsainām izrādēm skatītājus priecēja amatierteātri no visas Latvijas. Īpaši sumināts tajā tika Lielvārdes Tautas teātris, kas pagājušajā gadā atzīmēja savu 150. jubileju.

Festivālā, kas norisinājās Kultūras nama Lielajā un Mazajā zālē, teātra mākslas cienītājiem tika piedāvātas 8 mūsdienu dramaturģijas izrādes:

ASPAZIJA. VAKARA LAIVĀ, Lelde Stumbre, Tomes amatierteātris POGA, režisors Oskars Kļava;
TRAKĀS ARESTANTES, Ināra Šteinberga, Lielvārdes senioru teātris PAŠI, režisore Skaidrīte Tilaka;
LIDOJOŠAIS TRAVOLTA, Artūrs Dīcis, Saikavas amatierteātris, režisore Aija Špure;
KAILAIS VIESIS. Mūsdienu pasaka, Indulis Smiltēns, Ulbrokas amatierteātris DILLE, režisors Indulis Smiltēns;
OLIVERS, Harijs Gulbis, Ogres teātris, režisors Jānis Kaijaks;
 
Polijas mākslinieces Lauras Makabresku izstāde "Mierinājums" PDF Печать E-mail
25.03.2024 19:54
28. martā plkst. 15.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā notiks Polijas mākslinieces Lauras Makabresku izstādes "Mierinājums" atklāšana.

Laura Makabresku (īstajā vārdā Kamila Kansy) ir starptautiski pazīstama vizuālā māksliniece un stāstniece. Dzimusi 1987. gadā Bžeško, Polijā . Studējusi literatūru Krakovas Pedagoģijas universitātē. Pašlaik kopā ar vīru dzīvo un strādā Polijas laukos.

L. Makabresku ir vairāku nozīmīgu mākslas foto konkursu laureāte. Mākslinieces darbi ir tikuši izstādīti Venēcijā, ASV, Kanādā, Francijā, Beļģijā, Polijā un citur, kā arī publicēti daudzos starptautiskos mākslas žurnālos. Baltijas valstīs L. Makabresku izstādi varēs skatīt pirmoreiz.
 
Foto konkurss “Cilvēks un Daugava” PDF Печать E-mail
15.03.2024 22:06
Daugavas muzejs izsludina pieteikšanos foto konkursam “Cilvēks un Daugava”. Ikviens topošais un esošais fotomākslinieks tiek aicināts pievērst uzmanību un notvert foto mirkļus Daugavas klātesamībai ikdienas notikumos un svētkos, pamanot agrāk nenovērtētus momentus, ievērojot cilvēka un upes simbiozi. Fotogrāfijā jebkādā mākslinieciskā formā jābūt ietvertai Daugavai, aprakstā arī norādot precīzu fotogrāfēšanas vietas lokāciju (vietas nosaukums vai koordinātas).

Pieteikšanās foto konkursam atvērta līdz 30. aprīlim. Žūrijas izvēlēti labākie darbi piedalīsies brīvdabas fotogrāfiju izstādē Daugavas muzeja parkā.
 
Pasākumi nedēļas nogalē Ogres novadā PDF Печать E-mail
15.03.2024 21:46
16. marts
Cirka izrāde APKĀRT ZEMESLODEI Birzgalē – plkst.11.00 Birzgales Tautas namā aicinām uz cirka izrādi visai ģimenei “Apkārt zemeslodei”.

VPDK RAKSTI 25 gadu jubilejas koncerts BIJĀM. ESAM. BŪSIM. Ogrē – atzīmējot vidējās paaudzes deju kolektīva RAKSTI 25 gadu jubileju, plkst. 17.00 kolektīvs aicina kopā ļauties lidojumam par to, kas BIJA, kas ESAM un kas BŪSIM. Deju raksti uzmirdzēs un deju soļos atspoguļosies ne vien VPDK “Raksti”, bet arī draugu kolektīvi.

Koru koncerts MĒS TIKĀMIES MARTĀ Suntažos – plkst.18.00 Suntažu Kultūras namā koru sadraudzības koncerts “Mēs tikāmies martā”. Koncertā piedalīsies JK "SUNTAŽI" un Ogres skolotāju kamerkoris.
 
<< Первая < Предыдущая 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Следующая > Последняя >>

Страница 7 из 55

ĪSUMĀ

No nākamā gada būtiski paaugstināt nodevu apmēru par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) valsts nodevu par pasi bija iecerējusi būtiski palielināt jau šī gada sākumā, taču sabiedrības spiediena rezultātā iecere tika pārskatīta. Gada sākumā maksu par pasi bija plānots celt no 30 uz 60 eiro, skaidrojot to ar jauna dizaina pasu ieviešanu, jauniem drošības risinājumiem, dokumentu aprites sistēmas uzturēšanu un citiem izdevumiem. Beigās tika nolemts nodevu celt par četriem eiro, līdz ar to pašlaik pamatmaksa par pases izsniegšanu ir 34 eiro.