2023. gada 18. decembrī starp Ogres novada pašvaldību un uzņēmumu “Temsa Skoda Sabanci Ulasim Araclari A.S. tika noslēgts līgums par “Elektriskā autobusa un mobilās uzlādes stacijas iegādi Ogres novada pašvaldības skolēnu mobilitātes veicināšanai”. Pasūtītājs ar uzņēmēju ir saskaņojis elektriskā autobusa ārējo vizuālo noformējumu, ņemot vērā Ogres novada bērnu un jauniešu idejas noformējumam.
Pašlaik notiek elektroautobusa ražošana rūpnīcā Turcijā.
Jauno 2024./25. mācību gadu Ogres novada vidusskolu 10. klasēs uzsāks 382 jaunieši, tostarp Ogres Valsts ģimnāzijā uzņemts rekordliels 10. klašu skolēnu skaits – 252 skolēni deviņās paralēlklasēs. Ģimnāzijā būs četras klases inženierzinātņu un tehnoloģiju novirzienā, divas klases dabaszinātņu novirzienā, divas klases novirzienā “Cilvēks un sabiedrība” un viena klase novirzienā “Kultūra un mākslas”.
Vispārējās vidējās izglītības vietu kļuvis vairāk
2021./22. mācību gadā reformējamajās izglītības iestādēs, t.sk. Ogres Valsts ģimnāzijā (skatīt 1. tabulu) visās 10. klasēs kopā mācījās 194 skolēni. Pēc reformas 2023./24. mācību gadā Ogres Valsts ģimnāzija uzņēma 229 skolēnus, bet 2024./25. mācību gadā uzņems 252 skolēnus. Pieejamo vietu skaits Ogres Valsts ģimnāzijā, salīdzinot ar reformēto izglītības iestāžu kopumu, ir pieaudzis. Pēc vidusskolas posma reorganizācijas un jaunās ģimnāzijas izbūves visā novadā kopā pieejamas 382 vietas vidusskolēniem, kas, salīdzinot ar laika posmu pirms reformas, ir par 118 vietām vairāk (2021./22. mācību gadā visās novada izglītības iestādēs kopā mācījās 264 vidusskolēni).
Vasarai piestāv košums, smaržīgi ziedi un krāsaini tauriņi, tāpēc Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs aicina ikvienu iedvesmoties, brīnīties un sajusmināties unikālā izstādē "Tauriņu un ziedu maģija". Tās autori - dzīvespriecīgā māksliniece Inga Pērkons un azartiskais tauriņu kolekcionārs Valērijs Strelkovs - garantē, ka tapsiet iespaidoti un pārsteigti.
Ogres Valsts ģimnāzijā (OVĢ) saņemts negaidīti liels pieteikumu skaits nākamajam mācību gadam, kas būtiski pārsniedz pašlaik pieejamo vietu skaitu. Pārsvarā pieteikušies Ogres novadā deklarētie, kā arī jaunieši no citiem novadiem.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis ar prieku atzīst: “Šis notikums ir apliecinājums tam, ka esam pieņēmuši īsto lēmumu, izvēloties uzcelt jaunu, skaistu un modernu skolu, kurā vēlas strādāt zinoši skolotāji un svarīgākais – vēlas mācīties jaunieši.”
Valdība otrdien, 2. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, kas izstrādāti, lai salāgotu pašpatēriņa zvejā publiskos ūdeņos nozvejā paturamo noteiktu sugu zivju apjomu (atsevišķām zivju sugām arī papildus noteikto zivju garuma ierobežojumu) ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos paredzētajām prasībām. Vienāds noteiktu zivju sugu loma lielums jau daudzus gadus ir spēkā zivju ieguvei atpūtas nolūkos vai savam patēriņam, jo ne makšķerēšanā, ne pašpatēriņa zvejā iegūtās zivis nav atļauts pārdot. Tās var izmantot tikai savām vajadzībām, tāpēc ir paredzēti zivju ieguves limiti.
Līdz ar to noteikumu grozījumi paredz, ka pašpatēriņa zvejā paturamā loma lielumam katrā zvejas rīka pārbaudes reizē ir jāatbilst Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos paredzētajiem skaita un izmēra rādītājiem. Tas nozīmē, ka turpmāk, mainot loma lielumu iepriekš minētajos noteikumos, tas vairs nebūs jādara noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, jo tajos jau būs atsauce uz attiecīgām Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu normām.
Ogres novada pašvaldības dome 27. jūnija sēdē atbalstīja sagatavoto lēmumprojektu iznomāt rūpnieciskās zvejas tiesības komerczvejai Ķeguma HES ūdenskrātuvē juridiskai personai SIA “Avots 4”, ievērojot šādu zvejas rīku skaita limitu – 4 zivju murdi ar atvērumu virs 30 metriem, bet ne vairāk kā 100 metriem.
2024. gada 8. aprīlī stājās spēkā Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 9/2024 “Par rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanas kārtību Ogres novadā”, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā iekšējos ūdeņos.
Tiek uzsākts koncertcikls SKVĒRA KONCERTI Ogrē – plkst. 20.00 uz Ogres skvēra skatuves kā pirmie koncertciklā uzstāsies LINDAS GARANČAS mūzikas studijas jaunieši.
Jumpravas pagasta svētki SAJŪTI JUMPRAVU – visas dienas garumā koncerti, aktivitātes bērniem un pieaugušajiem: disku golfs, piepūšamās atrakcijas un lielformāta spēles, Jumpravas jauniešu radošās aktivitātes. Darbosies arī āra kafejnīcas.
Koncertcikls SKVĒRA KONCERTI jau vairākas vasaras priecē Ogrēniešus un pilsētas viesus, kļūstot par vienu no vasaras tradīcijām Ogrē. Šogad koncertciklā būs iespēja baudīt Latvijas jauno un talantīgo mūziķu sniegumu, iepazīt viņu daiļradi un sajust jaunākās vēsmas Latvijas mūzikas pasaulē.
5. jūlijā plkst. 20.00 koncertciklu atklās Lindas Garančas mūzikas studijas jaunieši, 19. jūlijā uz Pilsētas skvēra skatuves muzicēs dziedātāja Kristiāna Millere, 2. augustā koncertu apmeklētāji varēs baudīt grupas ĪSSAVIENOJUMS uzstāšanos, savukārt 16. augustā koncertciklu SKVĒRA KONCERTI noslēgs grupa EVERSTATE.
SIA “Ogres Namsaimnieks” informē, ka šī gada 25. jūnijā Dārza ielā ir uzsākti siltumkameras likvidācijas darbi, līdz ar to tiks slēgts Dārza ielas posms, kurš būs jāapbrauc pa apbraucamo ceļu. Plānotais remontdarbu pabeigšanas laiks - 31. jūlijs.
Remontdarbu dēļ atsevišķām dzīvojamām mājām būs siltumenerģijas atslēgums (nebūs karstais ūdens). Par precīziem siltumenerģijas atslēguma datumiem informācija sekos.
Aicinām sekot līdzi jaunākajiem paziņojumiem www.ogresnamsaimnieks.lv
Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas monētu "Bērnu prieki", kas ir veltījums rakstnieka Viļa Plūdoņa 150 gadu jubilejai un attēlo divus ikvienam pazīstamus un iecienītus bērnu dzejoļus – "Zaķīšu pirtiņa" un "Rūķīši un Mežavecis". Šī monēta iepriecinās gan bērnus, gan pieaugušos, liekot tiem atgriezties savā bērnībā.
V. Plūdoņa bērnu dzeja sakņojas latviešu folklorā. Rakstnieks bērnībā klausījās vecāsmātes stāstītās pasakas un tautasdziesmas, ko vēlāk ietērpa saistošā dzejas valodā, attēlojot bērnu dzīvesprieku un Latvijas dabas skaistumu.
No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga paredzēta 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro.
Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā.
Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā.