STARPTAUTISKAIS FESTIVĀLS “BALETA ZVAIGZNES JŪRMALĀ” PIEDĀVĀS PLAŠU PROGRAMMU ! Печать
29.07.2022 20:15
22. Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā” šogad paplašina programmu. Ierastā vienas dienas formāta vietā festivāla mākslinieciskais vadītājs   Aivars Leimanis šogad iecerējis tikšanos ar baleta zvaigznēm divus vakarus pēc kārtas, piedzīvojot baleta mākslas baudījumu gan uz lielās skatuves, gan arī daudz intīmākā atmosfērā Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē. 
2022. gada 5. augustā plkst. 20.00 Mazajā zālē skatītāji tiek aicināti uz izsmalcinātu kamerformāta izrāžu vakaru. Programmas pirmajā daļā būs skatāma Edvina Revazova horeogrāfija ar Johana Sebastiana Baha mūziku “Baltais troksnis” (White Noise), kuru izdejos pats horeogrāfs un izcilā latviešu balerīna Anna Laudere. Turpinājumā vēl viens spilgts duets – Elza Leimane un Antons Freimans horeogrāfa Marko Gekes izaicinošajā darbā “Ugunsputns”. Vakarā otrajā daļā Edvins Revazovs mūs aicinās Augusta Strinberga tēlu un Pētera Vaska mūzikas pasaulē ar 2021. gadā Lībekā pirmizrādīto baletu “Jūlijas jaunkundze”. Dejo: Anna Laudere, Elza Leimane un Edvins Revazovs. Mūziķi: Magdalēna Ceple - čells, Natalija Dirvuka - klavieres, Madara Pētersone, Alīna Vižine – vijole, Ivars Brīnums – alts, Nadežda Bardjuka – čells, Jurijs Gavriljuks – kontrabass.
 

6. augustā festivāls risināsies uz Dzintaru koncertzāles lielās skatuves, aicinot uz tikšanos ar labi pazīstamām baleta personībām un piedāvājot iepazīt jaunus vārdus gan horeogrāfijā, gan izpildījumā. Redzēsim “melno” pas de deux no Džona Noimaijera baleta “Kamēliju dāma” Annas Lauderes un Edvina Revazova izpildījumā. Tas ir noslēdzošais un visemocionālākais duets no trim leģendārā baleta divdejām, kas veido izrādes “Kamēliju dāma” centrālo darba centrālo asi. Hamburgas baleta vadošo solistu pāris izpildīs arī īpaši viņiem veidoto Noimaijera darbu “Zēna brīnumrags”(Des Knaben Wunderhorn) ar Gustava Mālera mūziku. 

Skatītājiem būs iespēja iepazīt Somijas Nacionālā baleta solistus. Rebeka Kinga (Rebecca King) (ASV) baleta izglītību ieguvusi Merilendas Karaliskajā baleta institūtā, pirms karjeras Somijā dejojusi Doņeckas nacionālajā baletā, Prāgas baleta teātrī un Čehijas Nacionālajā baletā. Juns Sja (Jun Xia) (Ķīna) dejo Somijas nacionālajā baletā kopš 2019. gada. Bērnībā apguvis tradicionālās ķīniešu dejas, pēc Šanjahas dejas akadēmijas absolvēšanas kļuvis par Prix de Lausanne laureātu. Dejojis arī Honkongas baletā. Pāris no Somijas izpildīs Medoras un Verga pas de deux no baleta "Korsārs”, kā arī duetu no baleta austrāliešu horeogrāfa Lukasa  Džervija (Lucas Jervies) baleta "Spartaks".

Tos, kam laimējās redzēt Hanoveras baleta vadošo solistu Maurusu Gotjē Ņižinska lomā Latvijas Nacionālajā operā un baletā, gaida patīkama atkaltikšanās. Gotjē Jurmalā ievedīs skatītājus Marko Gekes niansētājā mikrokustību pasaulē ar solo "Affi". Darbs tapis 2005. gadā  iedvesmojoties no trim Džonija Keša dziesmām. 

Īpaša būs arī Kijivas modernā baleta pārstāvju Anastasijas Bairdas un Artjoma Šošina (Ukraina) viesošanās. Viņi dejos Latvijā labi pazīstamā moldovā dzimušā ukraiņu horeogrāfa Radu Poklitaru horeogrāfijas “Sarabanda” un “Mēs dejojam Pergolezi”. 

Kā jau ierasts, Baleta festivāls Jūrmalā ir laiks, kad jaunajai sezonai sāk gatavoties arī Latvijas Nacionālā baleta dejotāji. Šoreiz programmā spilgti un daudzveidīgi dueti – fragmentu no baleta “Gulbju Ezers” dejos Sabīne Strokša un Darius Florians Katana; duetu no Marko Gekes baleta “Ņižinskis” izpildīs Elza Leimane un Aidens Viljams Konefrijs. Konefrijs pārī ar Jeti Laukuču izdejos arī pas de deux no baleta " Esmeralda ". Annija Kopštāle un Kārlis Cīrulis satiksies duetā "Diāna un Akteons", bet Jūlija Brauere un Viktors Seiko izpildīs fragmentu no baleta "Drakula" Kšištofa Pastora horeogrāfijā. Vienu no jaunākajām Elzas Leimanes horeogrāfijām ar nosaukumu “Mmhm...” dejos Justīne Teličena un Antons Freimans. Un, protams, izskanot festivālam tradicionālais "Grand Finale" Aivara Leimaņa horeogrāfijā. 

Festivāla norisi atbalsta Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds.
 

www.dzintarukoncertzale.lv